Aivis Brodiņš
Ilze Gricius
Ieva
AivArs
Droši vien vislielākā bezdarbnieka bēda ir finanses. Nemitīgi ir jādomā un jārēķina kā nomaksāt komunālos rēķinus, pabarot sevi un ģimeni, jāatdod ikmēneša parāds par trekno gadu uzdzīvi un pēc tā visa vēl jāatrod ko atlicināt mašīnai, apģērbam, atpūtai, dāvanām, neparedzētiem gadījumiem un vēl, un vēl… līdz pat izmisumam. Rodas sajūta, ka kapitālistiskā sabiedrība grib, lai mēs kļūstam par naudas drukājamo mašīnu, kas ne tikai ražotu šo naudu, bet pārvērstu to par dzīves jēgu. Un mums nekas cits neatliek, kā meklēt iespējas labākai un ātrākai naudas ražošanai. Tāpēc šoreiz vēlos nedaudz pievērsties azartspēlēm kā potenciālajam peļņas avotam.
Lasīt tālāk »
Filed under: Darba meklēšana | Tagged: azartspēles | Leave a Comment »
Kādu laiciņu iepriekš, novēlot Jums laimīgu jauno gadu, solījos nedaudz sīkāk iepazīstināt ar savu personīgo piecu punktu stratēģiju veiksmīgām cīņām darba tirgū. Tā nu, kad beidzot esmu veiksmīgi ticis galā ar sesiju, varu ķerties pie rakstīšanas un izpildīt doto solījumu. Iesākumā gan piebildīšu, ka šim plānam ir filozofiski organizējošs un neformāls raksturs, un tas ir ļoti tāls no profesionāla rakstura padomiem. Tāpēc, lūdzu, lasiet, apspriežiet, kritizējiet, taču ņemiet vērā – es esmu tikai bezdarbnieks! 
Savās darba meklētāja gaitās ik pa laikam nonāku situācijā, kad CV nosūtīts, atbilde – klusums, kaut arī vakancei esmu pieteikusies laikus un, pēc manām domām, vismaz uz pirmo konkursa kārtu jau vajadzētu tikt, bet nekā. Tad, pēc kāda laika (dažreiz jau nākošajā dienā pēc konkursa beigām, dažreiz – nedēļu pēc tam), darba sludinājums parādās atkal. Kā rīkoties, atkal pieteikties vai nav vērts, jo pirmajā reizē taču neatzina par pietiekošu labu, lai uz pārrunām uzaicinātu? Un, vispār, kādēļ sludinājums tiek publicēts atkārtoti, vai tiešām šajos laikos, kad bez darba tik daudz profesionālu, pieredzējušu un izglītotu cilvēku, nevar atrast atbilstošu kandidatūru?
Vairākām liepājniecēm gājiens uz darba interviju kādā ķīniešu veikalā beidzās nevis ar vienkāršu parunāšanu, bet gan ar darbu – jaunā veikala sienu mazgāšanu.
Vai jums kādreiz nav bijis tā, ka izejat no darba intervijas, un, saprotat, ka „uz šo jautājumu viņi gaidīja citu atbildi”, „šai atbildei viņi nenoticēja” u.tml.? Ar mani tā notiek regulāri (cik nu regulāri es eju uz darba intervijām) un, jo vairāk domāju par to, kāda atbilde būtu tā pareizākā un vēlamākā, jo dziļāk mežā brienu. 
Britu valdība ir publicējusi ziņojumu, kurā nosauktas profesijas, kuras kļūs aktuālas un pieprasītas nākamajā desmitgadē.
Laikam jau kā otrais gads, kad visur skanošo frāzi „nav kas strādā” nomainījusi „nav kur strādāt”. Es to jau uztvēru gandrīz vai kā aksiomu – bezdarbnieku skaits tikai aug, darba vietu – tikai sarūk, pieteikumi uz vienu vakanci jau skaitāmi simtos …kā gan savādāk? Līdz kādā jaukā dienā, satiekot kādu senu savu draugu, sāku domāt par to kas tad īsti notiek Latvijas darba tirgū. Sākšu gan ar šo pārdomu priekšvēsturi.
Piedāvāju izlasīt mūsu bloga lasītājas Daces interesanto pieredzi darba intervijā:
