Aivis Brodiņš
Evita Tauriņa
CV-Online exBlogeri
Bezdarbnieki exBlogeri
Agri vai vēlu, sūtot CV, bet pretī saņemot, labākajā gadījumā, pieklājīgu atteikumu, kurā „novērtētas tavas zināšanas, pieredze un prasmes, bet….”, rodas jautājums „ko es daru ne tā?”. Mana nosūtīto CV un uzaicinājumu uz interviju statistika ir aptuveni 1:15. Nekas spīdošs, vai ne? Pirmos piecus CV nosūtīju ar cerībām – nu tik būs, nu tik iešu uz intervijām! Nekā, pat atbildes nesekoja. Gribi vai negribi, jāsāk domāt, kur tad tas āķis. Pirmā ideja (un visnoturīgākā) bija – kaut kas nav kārtībā ar manu CV un motivācijas vēstulēm. Ķēros klāt dziļai šo dokumentu analīzei. Rezultāts – tapa izvērstais CV un motivācijas vēstules tik labas, cik vien radošais prāts ļāva. Rezultāts – nulle. Labu laiku dzīvoju pārliecībā, ka CV un motivācijas vēstuļu lielo noslēpumu man nav izdevies atklāt. Līdz kādā brīdī daži draugi vērsās pie manis pēc palīdzības šo nozīmīgo dokumentu sastādīšanā. Mani attaisnojumi, ka laikam šajā jomā sevi par speciālistu nekādi nevaru saukt, jo uz maniem gara darbiem atbildi praktiski neviens nesniedz, īpaši vērā netika ņemti. Nu ko, mans pienākums brīdināt, lai jau riskē, ja vēlas. Uzminiet kādi rezultāti? 1:15? Dažam pat 1:3! Tātad, laikam jau ar manu CV un motivācijas vēstuļu rakstīšanas prasmi viss kārtībā, protams, pilnveidot var visu, bet skaidrs viens, CV un motivācijas vēstules laikam jau nav tas galvenais „klusuma” iemesls. Kas tad vēl varētu būt?
- Izglītības trūkums – it kā viss kārtībā. Jāsaka gan, ka jau gadus septiņus strādāju reklāmas jomā, bet augstākā izglītība iegūta citā. Bet… līdz šim tas biežāk uztverts kā pluss, nevis mīnuss.
- Sūtu CV pa labi un kreisi, galvenais nosūtīts. Nē! Drīzāk gan otrādi, manuprāt, pat pārāk izvērtēju savu atbilstību izvirzītajām prasībām.
- Slikts darbinieks, vāja pieredze. It kā arī neder. Pirms dižķibeles, lielproblēmas, krīzes un tā tālāk un tā joprojām, viss bija kārtībā. Apmēram tā: nosūtīju CV, aizgāju uz interviju, sāku strādāt. Pēdējie darbi pat paši mani atraduši. Nē, neesmu es labākā no labākajiem, bet ne arī sliktākā no sliktākajiem, tā, manuprāt, stabili pa vidu.
- Valodu vai datoru zināšanu trūkums. Arī it kā neder. Šajā jomā līdz pilnībai kā līdz zvaigznēm, bet nu līdz „māku tikai latviski, datoru – ieslēgt” jau nu arī kā līdz mēnesim.
- Sliktas atsauksmes no bijušajiem darba devējiem, kolēģiem. Hmmm, visiem jau labs nebūsi, ir jau man tāds blusu pulciņš, bet it kā nevienam pāri nav darīts, šķīrušies kā draugi. Neviens vien gadījums bijis, ka pēc tam viens otram klientus piespēlē, uzzvana padomu paprasīt. Šī iemesla ticamība – varbūt procenti desmit.
Ko nu? Kā saka „lai atrisinātu problēmu, jāsaprot tās cēloni”. Skaidrs ir tas, ka vaina manī jau arī ir, bet laikam jau ne tik liela, ka rezultāts 1:15! Smadzenēs pat izmežģījums iemetās, meklējot to galveno cēloni. Līdz kādā naktī, turpinot savas smadzenes mocīt, radās ideja – jāapkopo visi pašas, no radiem, draugiem un paziņām dzirdētie iemesli, kādēļ CV nosūtīšanai seko neko nesološais „klusums”.
Kas no tā visa sanāca, par to jau nākamnedēļ 
Filed under: Darba meklēšana Tagged: | CV,Darba meklēšana
Bij brīdis, kad nedēļā izsūtīju līdz 7-8 CV. Par to, ka neviens nelieto pat automātiskas atbildes – Paldies, saņēmām Jūsu pieteikumu, izskatīsim 2 nedēļu laikā utt, neuztraucos pēc otrās nedēļas, sapratu, ka šobrīd ir pamatīgs CV uzlidojums un ir ļoti daudz neatbilstošu pieteikumu utt. utjp. Ptiesi šokēja kaut kas cits – nezinu kā norit atlase vakancēm, īpaši tām, ar ko nodarbojas rekrutētāji, bet pēc 3-4 nedēļām saņemot atbildi – Paldies, par dalību konkursā izradīto iniciatīvu un veltīto laiku… …izvērtējot kandidatūras esam izvēlējušies atbilstošako kandidātu, jūsu CV paturēsim datu bāzē utml. Proti, atbildes saturs ir tāds it kā es būtu piedalījies vismaz divās kandidātu izvērtēšanas kārtās, bijis uz interviju utml., kaut tā ir pirmā un pēdējā komunikācija pēc pieteikuma nosūtīšanas. Sajūta, kas rodās ir, ka rekrutētāji un uzņēmumi šobrīd, kad tirgus ir pilns ar labiem kadriem atļaujās ļoti pavirši izturēties pret kandidātu atlases procesu un kadidātiem. Skaidrs, ka apmēram 50% pieteikumu ir neatbilstoši dazādu iemelsu dēļ, bet cik tā darba uzlikt automātisku atbildi katram saņemtajam pieteikumam un pēc tam “atšūt” arī 50% nederīgo pieteikumu. Iespējams problēma ir pašā rekrutētāju darba organizācijā un informācijas apritē, manuprāt, šāda attieksme pret darba meklētājiem rada draudus rekrutētāju uzticamībai.
Arti, man tāds retorisks jautājums.. Kā tu domā, cik nedēļas pēc sludinājuma publicēšanas darba devējs sāk izskatīt kandidātus? Un cik vēl joprojām ir uzņēmumu, kas sagaida sludinājuma beigu datumu (pilnas 30 dienas), lai vispār sāktu darbu ar kandidātiem?
Mani neaicināja uz intervijām uz tām vakancēm, kur es atbilstu katram punktiņam prasību sarakstā, bet vienreiz gādījās, ka uzaicināja tur, kur man truka pieredzes un zināšanu. Biju pārsteigta. Intervijas laikā paprasīju – kāpēc izvelējās tieši mani no 100 citiem atsūtītiem. Atbilde mani pārsteidza. Sākumā, protams, bla-bla par pieredzi un izglītību, bet beigās teica – tavs CV skaisti noformēts. Dažreiz domāju, ka darba devēju tagad vajag pārsteigt jau no tā brīža, kad viņš atver CV. Var būt pieiet radoši un uzlikt krāsainu fonu, lai citu starpā atšķirtos
Tas ir ļooti muļķīgi, ka iespējamais darba devējs apgalvo, ka darbu esi dabūjis, kaut gan patiesībā priekšā vēl 3-4 atlases kārtas. Iespējams, tā ir speciāla taktika.
Es arīdzan šobrīd meklēju darbu, statistika ir līdzīga 1:13. Un arī esmu savu CV un motivācijas vēstuli pārtaisījusi cik nu vien varu. Pēdējā laikā parādījušies arī sludinājumi ar norādi, ka “sazināsimies, tikai ar atbilstošajiem kandidātiem” – uzskatu, ka tas nav pareizi (es arī saprotu personāldaļas aizņemtību utt, bet elementārām pieklājības normām tomēr vajadzētu saglabāties). Ir labi, ka vismaz atsūta atbildi paldies, ka pieteicāties, bet šoreiz paldies…utt.
Šodien saņēmu atteikuma vēstuli no kādas respektablas iestādes, kurā biju vienlaicīgi nosaukta gan par kundzi, gan par kungu – tas tāds “dienas joks” man šodien
Manā pieredzē ir kopš jūlija nosūtīti apmēram 30 pieteikumi. Divos gadījumos saņēmu atteikuma vēstules pa e-pastu, bet ne uz vienām pārrunām neesmu uzaicināts. Laikam iemesls ir tas, ka mana vienīgā darba pieredze bijusi ilgus gadus valsts iestādē…
Nekoncentrējies uz savu vainu vai trūkumiem!
HR reiz stāstīja tādu anekdoti. Izsludināts konkurss, ļoti daudz pieteikumu. Jaunais personāldaļas darbinieks izprintējis 400 CV, salicis 2 kaudzēs: mazākā kaudze – nederīgie, lielākā – jāizskata personāldaļas vadītājam. Atnāk personāldaļas vadītājs, lielāko pusi no derīgo CV kaudzes neskatoties izmet miskastē un pārsteigtajam kolēģim paskaidro: “Nemīlu neveiksminiekus.”
Šis, protams, ir joks. Bet kaut kādā mērā tas attiecas uz rekruitēšanas firmām. Tās nespēj apstrādāt visus izsludinātos konkursus un pieteikumus, tāpēc rīkojas tieši tā, kā te komentāros raksta.
Bet ja neatbild no uzņēmuma – vai tiešām tu gribētu strādāt uzņēmumā, kur ir tik aroganti darbinieki?
Veiksmi visiem!
mana teju 3 mēnešu darba meklēšanas oficiālā statistika:
87 izsūtīti CV un motivācijas vēstules (administrācijas- administrēšanas, personāla vadības, tirdzniecības un valsts jomās=sfērās)
tikai 6 pieklājīgas attiekuma vēstules
un kā par brīnumu 1 darba intervija…..
neoficiālā- draugi, paziņas, radi, kompanjoni…..
P.S. 1. hmmm bet man ir iespēja apmeklēt Nordea Iespēju skolas un NVA piedāvātos bezmaksas seminārus.. lekcijas= vērtīgi un noderīgi…..
P.S. 2. es joprojām gribu strādāt un meklēju darbu šeit Latvijā!!!!
OO7sOt ihleyqfyrnay
Man arī ir tāda problēma ar CV nu bet ir tāka atbild un es cerību neatmetu.