CV-Online Latvia blogs

Piedāvāju izlasīt mūsu bloga lasītājas Daces interesanto pieredzi darba intervijā:

Gribu padalīties ar savām darba meklētāja gaitām. Par vienu amizantu, es gribu tā teikt, jo man tiešām intervijas laikā un arī pēc tam, pārdomājot runāto, gribējās smaidīt! Secināju, šobrīd darbu meklēt ir amizanti! Un tā visu pēc kārtas.

Kā jau cītīgs darba meklētājs, katru dienu izlapoju daudzus darba sludinājumu portālus. Tieši tāpat kā to dara vairums, sūtu pieteikumus un gaidu zvanu, lai norunātajā laikā trauktos uz darba interviju! Taču ir darba devēji, kuri nevēlas saņemt nedz CV, nedz pieteikumus, bet ir jāzvana un te nu sākas darba meklētāju sacensības. Kurš pirmais piezvanīs, tas dabūs darbu, nu taisni kā krievu teicienā „куй железо, не отходя от кассы”. Lieki piebilst, ka priekšroka tiek dota tiem kandidātiem, kuri dzīvo netālu no darba vietas (kā zināms, tagad, lai legāli pārvietotos ar sabiedrisko transportu savs maciņš ir krietni jāpatukšo).

Man paveicās ar nokļūšanu uz interviju, jo kārotā darba vieta atradās 10 min. gājienā un plus vēl klāt mana pieredze arī atbilda prasībām. Tā nu es, akrobātiskiem lēcieniem pāri brauktuves malās nostumtajām sniega kupenām ar svaigi izprintētu CV rokā jozu uz norunāto tikšanos. Tiktāl viss veiksmīgi, bija jāuzgaida nieka 15 min., jo pirms manis uz interviju bija paspējusi atraukties kāda  kundze no stipri attālāka mikrorajona. Kundze smaidīga izgāja no darba devējas kabineta, nu bija mana kārta. Biju uztraukusies, bet kā izrādījās darba devēja bija jauka, sirsnīga un bezgala komunikabla dāma. Iedevu viņai savu CV un viņas mudināta sāku klāstīt par savu darba pieredzi, bet ik pa laikam pusvārdā tiku pārtraukta, lai klausītos kā viņa man stāsta cik laba darba pieredze ir kundzei, kura nupat aizgāja, ka kundzes vecums nebūt nav šķērslis, bet problēma varētu būt lielais attālums kurš viņai būs jāmēro. Minēja arī vēl kādu kandidātu, kurš ir bijis no rīta, bet kā viņai liekas, kandidāts ik dienas lietojot apreibinošus līdzekļus, bet darba pieredze esot fantastiska. Es sāku smaidīt, kamēr viņa man klāstīja faktus par kandidātiem! Kad bija izstāstīta informācija par iepriekšējiem kandidātiem, viņa atkal ķērās man klāt un tad, jau parādījās darba devēja nekaunība un Darba likuma pilnīga ignorēšana, pieļauju, ka daudziem šie jautājumi tiek tikpat nekaunīgi uzdoti kā man! Pirmais jautājums sekoja par ģimeni, cik lieli man ir bērni, tad arī jautājums – vai gadījumā neesmu stāvoklī un kas esmu pēc horoskopa! Turklāt piemetināja, ka Darba likums šos jautājumus aizliedz prasīt, bet tomēr tie ir svarīgi un ar tiem ir jābūt pilnīgai skaidrībai. Piedevām viņa paspēja vēl pastāstīt par savu ģimeni un bērniem, tā teikt, papļāpājām kā senas paziņas! Gaidot nākamo jautājumu,  man izbrīnā laikam acis bija lielākas nekā pusdienu šķīvji un smaids sniedzās stipri tālāk aiz ausīm, jo tādā darba intervijā man nācās būt pirmo reizi, bet man tas likās amizanti!

Man to ir grūti nosaukt to par darba interviju, jo tā vairāk atgādināja haotisku papļāpāšanu, kura mijās ar katastrofālu laika trūkumu un radās iespaids, ka darba devēja ir pati apmaldījusies divās priedēs un nesaprot, kurš kandidāts nu tagad būs īstais! Nobeigumā  gribu vēlēt veiksmi  tam kandidātam, kuru šim amatam izvēlēsies!

Filed under: Darba meklēšana Tagged: | darba intervija