CV-Online Latvia blogs

Vai jums kādreiz nav bijis tā, ka izejat no darba intervijas, un, saprotat, ka „uz šo jautājumu viņi gaidīja citu atbildi”, „šai atbildei viņi nenoticēja” u.tml.? Ar mani tā notiek regulāri (cik nu regulāri es eju uz darba intervijām) un, jo vairāk domāju par to, kāda atbilde būtu tā pareizākā un vēlamākā, jo dziļāk mežā brienu. Piemēram:

1) Pastāstiet par saviem darba pienākumiem / ko jūs darījāt pēdējā darba vietā? – Kas gan tur sarežģīt, vai ne? Neuztraucieties, es esmu pamanījusies arī šo jautājumu sarežģīt. Tad nu, lūk, atsaucoties uz sludinājumiem, vienmēr sūtu izvērstu CV + motivācijas vēstuli, tātad, savus darba pienākumus esmu aprakstījusi, sīkāk paskaidrojusi tos, kuri šim, potenciālajam darbam, būtu nozīmīgi. Intervijā vēlreiz pārstāstīt to visu? Labi, saprotu, ka cilvēki, kuri mūsdienās vada darba intervijas, vienmēr nespēj pirms intervijas ieskatīties kandidāta CV, tā atsvaidzinot atmiņu. Saprotu, kuram gan tagad viegli, un man nav problēmu atbildēt uz šo jautājumu, ja sarunas biedrs skatās uz mani, nevis, pēc jautājuma uzdošanas, neatrauj acis no mana CV. Ko stāstīt gadījumā, kad pēc jautājuma uzdošanas, tiek turpināta mana CV izpēte? Censties vārds vārdā atreferēt CV, jo intervijas veicējs cītīgi pārbauda vai es atceros ko es tajā CV sarakstījusi? Varbūt tieši pretēji – šādi viņš/viņa pārbauda manu spēju neatkārtoties? Labi, ja nopietni, visticamāk, ka viņš ātri cenšas atsvaidzināt atmiņu par manu kandidatūru un domā papildus jautājumus par lietām vai faktiem, kuri palikuši neskaidri pēc CV un motivācijas vēstules izlasīšanas, bet, klau, ko man atbildēt uz šo jautājumu, ja atbildi jau paralēli lasa manā CV? Stāstīt par konkrētiem projektiem vai darba pienākumus izklāstīt detalizētāk?

2) Kādēļ maināt darbu/ aizgājāt no darba? – Labi, ja varat atbildēt, ka štatu samazināšana pēc principa „pēdējais atnācu, pirmais aizgāju”. Bet ir jau arī citas situācijas. Ko, piemēram, teikt, ja zināt, ka uzņēmums (šajā gadījumā vēlams atpazīstams uzņēmums), kurā jūs strādājat, praktiski bankrotējis, bet publiski šī informācija izskanēs, teiksim, pēc pāris mēnešiem? Manī ir iekodēts konfidencialitātes princips, tātad, nonākot šādā situācijā, man jādzejo, jo atbildi, ka mans aiziešanas iemesls pagaidām ir konfidenciāls, diez vai kāds sapratīs. Labi, pieņemsim, atkodēsim mani un manus principus, intervijā skaidri un gaiši izstāstu esošo situāciju, bet diez vai kāds saprātīgs darba devējs būs ieinteresēts darbiniekā, kurš jebkurā vietā un laikā varētu izstāstīt, teiksim, uzņēmuma finansu informāciju. Labi, pieņemsim, ka darba devējs nav saprātīgs, pie konfidenciālas informācijas mani nelaidīs, bet, minot šādu aiziešanas iemeslu, vai es neparādīšu sevi kā darbinieku, kurš, ieraugot grūtības, pametīs „grimstošo kuģi”?

Vēl viens aiziešanas iemesls – vēlme pēc izaugsmes. Esmu mēģinājusi stāstīt, ka uzņēmumā esmu sasniegusi visu ko varēju un augstāk vairs nav kur, ka jau pāris gadus projekti ir vienveidīgi un jūtu, ka varu zaudēt savas profesionālās iemaņas…. Stāstīju, līdz kādā intervijā, pretī sēdošās kundzes sejā parādījās neticīgs smīns un nākošais jautājums: „Vai tad nu pati nevari izdomāt kā sevi profesionāli attīstīt? Vai tad labāk bez darba sēdēt?”. 100%, ka viņa bija pārliecināta, ka darba maiņas iemeslus es slēpju un šo atbildi esmu kādā gudrā grāmatā izlasījusi. Bet ko tad stāstīt, ja tas patiesi ir īstais jauna darba meklēšanas iemesls?

3) Kādas ir trīs jūsu labākās īpašības? – Īstenībā arī darba intervijā „labais” un „sliktais” ir filozofisks jēdziens. Piemēram, „godīgums vienmēr un visur”. Laba īpašība, vai ne? Šīs īpašības tulkojums no darba devēja puses varētu būt apmēram sekojošs – tātad gan šefam, gan kolēģiem, gan klientiem teiksi visu ko domā. Nemāk noklusēt to informāciju, kuru dažreiz vajadzētu noklusēt, piemēram, par kāda produkta nepilnībām, kļūdām projekta realizācijā… Laikam jau pirms tam kārtīgi jāizdomā katras „labās īpašības” par un pret.

4) Kādas ir jūsu sliktās īpašības? – Kā mani tracina šis jautājums! Man šķiet, ka šādos brīžos, man pat muskuļi saspringst, lai pretī nepateiktu „a tu man savus finansu pārskatus parādīsi?” vai „pasaki, kādēļ man te nevajadzētu gribēt strādāt?”. Es taču nāku uz darba interviju, lai „pārdotu sevi” nevis, lai stāstītu par to, kādēļ mani nevajadzētu pieņemt darbā! Kādā seminārā no personāla atlases speciālista gan dzirdēju, ka manas pārdomas ir pamatotas. Uz šo jautājumu var neatbildēt, „noslīdēt” no atbildēšanas, jo šis jautājums ir pretrunā ar darba intervijas būtību. Tagad gan jāizdomā, kā turpmāk izvairīties no atbildēšanas tā, lai neviens neapvainotos vai nesaskatītu kādus zemūdens akmeņus manā personībā.

5) Kādu atalgojumu jūs vēlaties? – Šobrīd tas ir viens sarežģīts jautājums, jo dzirdēti gan stāsti, ka atalgojums amatiem uz kuriem kandidēju krities pat trīskārt, bet dzirdēts arī, ka krities tikai par procentiem 10-20. Vienmēr jau cenšos izvairīties no konkrēta cipara nosaukšanas apmēram tā „tas atkarīgs no darba apjoma un specifikas”, „nevēlos, lai atalgojums būtu šķērslis šī darba iegūšanai….”, bet vienmēr intervētājs palicis pie sava – „nosauciet konkrētu summu”. Pēc darba atteikuma vien vari minēt vai tā iemesls nebija prasītais atalgojums, jo ne par daudz, ne par maz prasīt nav tas labākais. Protams, CV-Online vortālā ir pieejams algas kalkulators, bet man īsti nav skaidrs vai tajā norādītas algas, izrēķinot vidējo, par, teiksim, pēdējiem pieciem gadiem, vai pēdējiem trīs mēnešiem. Man jau liekas, ka vispareizākais būtu, ja, publicējot darba sludinājumu, tiktu norādīta aptuvenā darba samaksa, tie, kuriem tā liktos pa mazu, nekandidētu, bet lielāko daļu lielās algas (ja cipariņš norādīts kārdinošs) tīkotāju varētu atsijāt, izskatot saņemtos CV. Saprotu jau – konkurenti uzzinās algas apjomu, bet Latvija jau ir maza, tik un tā jau zina.