CV-Online Latvia blogs

Domājot par CV izpušķošanu, kādā no televīzijas pašreklāmām dzirdēju, ka cilvēks desmit minūšu laikā, melojot trīs reizes. Tiešām nezinu vai tā tas ir, droši vien kāda pētījuma laikā tas konstatēts, bet ar to pētījumu rezultātu ticamību ir tā kā ir, man joprojām vēl nav skaidrs vai, piemēram, kafija un šokolāde ir „laba un ieteicama” vai „slikta un aizliedzama”. Lai kā arī būtu, fakts paliek fakts – melo visi, kurš biežāk, kurš retāk, kurš pieticīgi, kurš Minhauzena cienīgi. Nezinu vai es katrās desmit minūtēs pamanos kaut ko samelot, it kā jau nē, bet dažreiz jau gadās. Piemēram, jau kādu laiku mans CV īsti neatbilst manam reālajam dzīves gājumam. Neatbilst tikai viena iemesla dēļ – lai palielinātu savas iespējas tikt uzaicinātai uz darba interviju. Jo, redz, tā sanācis, ka diezgan mērķtiecīgi esmu rāpusies pa tām savas karjeras kāpnēm un pēdējie ieņemamiem amati beidzas ar „…direktore”, „… vadītāja”, arī pēdējais ieraksts pie izglītības pagodinošs – maģistra grāds. Loģiski domājot, nekā slikta šajā faktā nav, pat otrādi, bet realitāte ir pavisam savādāka.  Šie ieraksti man nesagādā nekādas problēmas, ja kandidēju uz līdzvērtīgiem amatiem, stabilos, lielos uzņēmumos, problēmas rodas, kad esmu ar mieru spert soli atpakaļ savā profesionālajā dzīvē. Necenšos jau es iegūt asistenta vietu, bet, saprotot, ka šobrīd mārketinga cilvēkiem nav tie labākie laiki un lielākās darba izvēles iespējas, man nav nekādas pretenzijas spert kaut vai trīs soļus atpakaļ, ja redzu, ka uzņēmumā uz kuru sūtu savu CV, pēc kāda laika varu virzīties uz priekšu. Jā, man nav pretenzijas atkāpties, bet man ir nelabas aizdomas, ka pretenzijas ir potenciālajiem darba devējiem, kad kandidēju uz kādu, it kā necilu, amatu, redzot iepriekš minētos ierakstus manā CV, tas ieslīd miskastē, jo…. esmu pārāk laba amatam uz kuru kandidēju. Runājot par darba meklēšanu ar saviem radiem, draugiem, paziņām, šīs aizdomas pamazām kļuvušas par pārliecību, jo nevienam vien darba atteikums pamatots ar to, ka pārāk gudrs un pieredzējis, pārāk kvalificēts amatam uz kuru kandidē un šādus darbiniekus viņi nepieņem, jo būs pārāk lielas pretenzijas, paralēli meklēs citu darbu u.tml. Lūk, šī iemesla dēļ esmu ķērusies pie sava CV koriģēšanas, ja kandidēju uz it kā sevi necienīgu amatu, no mana CV pazūd maģistra grāds, „… direktore” un „… vadītāja” tiek pazemināta amatā, attiecīgi arī mani darba pienākumi kļūst „vienkāršāki”. It kā jau CV melot nav labi, bet šos savus labojumus iekļauju tā saucamajos „baltajos melos”, es jau it kā pat nemeloju, vienkārši esmu, haaa, ļoti pieticīga.

Studējot darba sludinājumus, gadās jau arī, kad vēlamajam amatam pietrūkst kādas iemaņas, kādas zināšanas, šādos gadījumos gan necenšos pilnveidot savu CV. Cik vien varu, cenšos parādīt, ka ir līdzīgas vai nelielas iemaņas/ pieredze, ka esmu pietiekoši apķērīga un ātri apgūstu jaunas lietas u.tml., bet neesošus faktus savā CV gan neiekļauju, neredzu tam īpašu jēgu. Pirmkārt, pastāv liela iespēja, ka šādos melos pieķers jau CV lasot, un tas dod 100% garantiju netikt uz interviju, tajā pat laikā, ja CV ir tāds kā ir, kaut arī parāda, ka kandidāts visām prasībām neatbilst, iespējas tikt līdz intervijai tomēr ir lielākas par 0. Otrkārt, ja arī tiec līdz intervijai ar savu uzlaboto CV, ātri vien sevi var parādīt kā melīgu idiotu. Piemēram, CV norādot labākas valodu zināšanas nekā tas ir patiesībā. Ja tiek prasītas izcilas angļu valodas zināšanas, visticamāk, ka visa intervija notiks šajā valodā vai, labākajā gadījumā, vismaz viens jautājums angliski tiks uzdots. Ar spēju pateikt savu vārdu un vecumu šajā situācijā izlocīties nav iespējams. Piemērs iz dzīves – vienam manam draugam CV ir norādīts, ka viņam ir pavisam nelielas zināšanas vācu valodā. Aizsūtīja savu CV uz konkursu, kur no pretendentiem tiek prasītas angļu un krievu valodas zināšanas, nekādas citas valodas(tai skaitā vācu) nav minētas. Tika uz darba interviju, tā notiek angļu valodā, pēkšņi pretī sēdošais uzdod jautājumu vāciski, neko sarežģītu, apmēram „Kā tevi sauc?” un esot bijis ļoti pārsteigts, ka mans draugs spējis atbildēt uz jautājumu un arī paskaidrot, ka visa intervija nevarēs notikt vāciski, jo viņa zināšanas vācu valodā tik tiešām tikai nelielas. It kā jau nebūtu par ko brīnīties, bet, izrādās, ka lielāka daļa pretendentu, kaut arī CV un motivācijas vēstules bijis jāsūta angļu valodā un sludinājumā skaidri norādīts, ka darbs ar Eiropas valstu tirgiem, spējuši runāt vien latviešu un/vai krievu valodā un, tā kā šim intervijas vadītājam dzimtā valodu bijusi vācu, viņš izdomājis pārbaudīt vai tiešām Latvijā visi piemelo savos CV.

Tas par valodu zināšanu „uzlabošanu”, jo, nepagalvoju, bet esmu diezgan pārliecināta, ka tas ir tas, ko savos CV visvairāk „uzlabo”. Domāju, ka iepriekš minētās pārdomas, attiecas arī uz citu zināšanu un līdzšinējo pienākumu uzlabošanu, var jau just vai CV aprakstītie varoņdarbi eksistē uz papīra vai arī atbilst reālajai pieredzei. Varbūt tā arī nav, esmu tikai pārāk bailīga, bet… negribas darbu nedabūt melīga CV dēļ.

Filed under: Darba meklēšana Tagged: | meli CV