„Darba pārrunas” pie tējas un cepumiem

Nesen man piezvanīja viens labs paziņa un uzaicināja ciemos uz nelielu pasēdēšanu pie tējas un cepumiem, ar piebildi, ka vajagot parunāt par darba iespējām. Draugs, kā jau daudzi citi mūsu nācijas pārstāvji, krietnu laiku praktizējis būvniecības biznesā, taču, nozarei kļūstot liesākai, bija spiests pārprofilēties, un tagad darbojas citā, krietni nerentablākā un garlaicīgākā amatā. Tēja un cepumi man garšo, draugam arī nav ne vainas, tāpēc, ilgi nedomādams, precizēju tikšanās dienu un laiku un ļāvos tālākām dienas gaitām. Tobrīd vēl neko vairāk nenojautu.

Ierodoties uz tikšanos norunātajā vietā un laikā, mani jau gaidīja silta, aromātiska tēja un apsolītie cepumi, kā arī pāris redzētas sejas, kuru starpā bija arī viena visai iznesīga svešiniece. Kā izrādījās piecas minūtes vēlāk, tā bija kādas ārzemju kompānijas oficiālā pārstāve Latvijā. Vēl piecas minūtes vēlāk izrādījās, ka šī kompānija visos savos tirgus segmentos darbojas pēc Milti-level marketing (MLM) principa. Ar šo mārketinga formu man nekādas pieredzes nav bijis, tomēr vēl no studiju laikiem atceros, ka tas ir visai īpatnējs vairāku līmeņu biznesa modelis, kurš veidots uz tiešās pārdošanas un franšīzu pamata. Tāpat lieliski zinu, ka tas nav domāts man. Mana attieksme pret pārdošanu, spējas un vēlmes absolūti neatbilst tādam biznesam, tāpēc jau pēc desmit minūtēm pārliecināju sevi par izgāšanos nu jau kārtējās „darba pārrunās”. Draugs šai putrā jau bija iesaistījies. Zinu arī to, ka visi tīkla mārketinga un tiešās pārdošanas bumi jau sen kā ir visiem apnikuši, ražīgi stereotipizēti un pagalam novazāti, tomēr tā kā biju ieradies, nolēmu izmantot laiku lietderīgi un censties iegūt ko jaunu no šīm darbinieku vervēšanas pārrunām.

Izrādās, ka MLM eksperti un fanāti ir iepraktizējušies šo modeli izmantot, lai pārdotu arī samērā atzītas un ikdienā lietojamas preces. Konkrētajā gadījumā tika piedāvāts pārstāvēt produktus un zīmolus, kurus tikpat labi var nopirkt jebkurā ikdienišķā veikalā. Turklāt, vēl interesantākas un krāsainākas perspektīvas iezīmēja runātājas apgalvojums, ka atšķirībā no citiem MLM tipa biznesiem, šajā ikvienam ir iespēja piedāvāt un izplatīt produkciju arī juridiskajām personām, respektīvi, – mazumtirdzniecības veikaliem, krogiem, viesnīcām un visam citiem, kas vien pagadās ceļā. Cita starpā jāatzīst, ka uzstāšanās bija noslīpēta līdz dimanta spožumam – iznesīgā meiča apstrādāja mani pēc pilnas programmas, un ja es pēc savas dabas nebūtu neaptēsts sliņķis, kurš neko nespēj uztvert nopietni, tad varbūt pat jau šobrīd censtos jums ietirgot kādu no laimīga cilvēka ikdienā tik vitāli nepieciešamajām precēm. Uz mirkli pat sajutos kā uzņēmumam ļoti nepieciešams speciālists. Patīkami, bet diemžēl katram savs liktenis. Arī darba tirgū.

Pēc trīsdesmit piecām minūtēm ieguvu visai vērtīgu informāciju par Ponzi biznesa shēmu un līdzvērtīgām ienesīgām krāpšanas iespējām, kas varētu tikt realizētas uz MLM biznesa domāšanas bāzes. Droši vien apsviedīgākajiem tas jau sen ir zināms. Bet diemžēl atkal – šādi darbiņi pieprasa manam CV neatbilstošas prasības. Joprojām paliku sēžam bez redzama gaismas stara manā (bez)darba frontē.

Visbeidzot, nobeigumā tiku iepazīstināts ar kādu eksperta viedokli, par MLM milzīgo nākotnes perspektīvu un stabilitāti biznesa vidē. Proti - Šajā sistēmā bezdarbs noteikti neiestāsies. Tieši pretēji, produkcijas apjomam ir vajadzīgi arvien jauni un jauni pārdevēji. Ja to visu dara ar prātu un loģiku, turklāt, ja paveicas tikt „augšgalā” (piemēram, sākt darbību kādā „svaigi” ienākušā biznesā), cerības nopelnīt itin labi ir visai reālas. Starp citu, prasmi atstāstīt citātu vārds vārdā nodrošināja nevis mana tipogrāfiskā atmiņa, bet gan fakts, ka pāris dienas vēlāk šī citāta oriģinālversiju uzgāju globālajā tīmeklī. Jocīgi.

Paldies, par tēju un cepumiem.

4 Atbildes

  1. zinu zinu šitās sektas

  2. Vai nav kauns lielīties ar savu neuzņēmību? kas ir labāk sēdēt uz sociālā dienesta sliekšņa un brēkt – dodiet, dodiet, dodiet… un sapņot nereālus murgus, ka Kāds nezin Kāds kaut kad nezin kad pienes darbu uz paplātes, tā teikt atjās kā pasaku jātnieks baltā zirgā un visu noliks pie kājām??? Attopies! Un kļūsti pieaudzis – ej un strādā un dari ko piedāvā .

    Traks var palikt ar šitiem gudrīšiem… ja jau meklē darbu izmanto katru iespēju, būsi situācijā, kad vari izvēlēties, tad arī to darīsi, tad nebūs jāpaliek, citēju: “sēžam bez redzama gaismas stara manā (bez)darba frontē”

    Neko nav pamēģinājis, neko nav izdarījis, 5 min kaut ko paklausījies un skat, dižais lietpratējs….

    Ej un strādā!!!!

    • paldies par sulīgo uzmundrinājumu! Savai aizstāvībai gan pateikšu, ka manā gadījumā nekas netiek sapņots, nevienu brīdi netiek cerēts uz paplāti, pasaku jātnieku vai citiem tik pat fantastiskiem darba devējiem, un nekādā gadījumā netiek brēkts un dzīvots pie sociālo dienestu sliekšņa!
      Rakstā ir pausts mans viedoklis tikai par vienu konkrētu nodarbi, kas man nešķiet pieņemama un atbilstša, nevis darbu kopumā! Domāju, ka diez vai kāds atslēdznieks cierētu uz ķirurga amatu vai otrādi! Katram ir sava vieta, un tur arī mums katram ir jābūt!
      Tāpēc, lūdzu, nevajag gudri mācīt un spriedelēt, ja trūkst skaidras izpratnes (pat ja ir tik kaislīga vēlme aizstāvēt savu nodarbi)! Citādi var sanākt kā tagad – absolūta dezinformācija, muļķības un agresīvs populisms!

      un jā – es strādāju

  3. Labs stāsc, iesmaidīju, gracias autoram. Man ir gadījies precīzi tāpat; bet es diezgan ātri atšuvu savu čomu un pateicu, ka tas nav man. Es pat īsti neļāvu viņam pabeigt… Jā, es arī esmu nelabojams sliņķis un es… strādāju :)

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

Gravatar
WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.