Sertifikātu kolekcionāri?

Atceros bērnībā visai nenopietni biju aizrāvies ar Latvijas hokeja izlases spēlētāju kartiņu kolekcionēšanu; tālāk sekoja smieklīgi necila vecās naudas kolekcija, jocīga sērkociņu un šķiltavu krājkastīte, kaudze diplomu, medaļu un virkne citu plauktā sagrūžamu lietu. Šodien – pēc daudziem gadiem – atklāju, ka atkal esmu sācis nodoties kolekcionēšanai. Vai, vismaz kaut kam līdzīgam!

Esmu sācis kolekcionēt sertifikātus – man ir „sertifikāts” par pamatskolas un vidusskolas absolvēšanu, sertifikāts par augstāko izglītību, noklausītiem komerczinību kursiem triju gadu garumā, par angļu valodas, Photoshop CS3, Illustrators CS3 un vēl pāris jocīgas prasmes un nezināmas vērtības apliecinoši dokumenti. Pēdējo no tiem savai kolekcijai pievienoju pavisam nesen, un, kā rādās perspektīvā, kārtējais ģimenes pieaugums ir gaidāms jau pēc nepilna mēneša. Skatoties uz visiem šiem eksemplāriem, patiešām gribas cerēt, ka katrs no tiem ir devis kādu labumu manā izaugsmē un vismaz teorētiski palielina manu daudzveidību un attīstības perspektīvas visdažādākajās jomās. Tomēr šobrīd tā vien gribas pievienoties dažiem skeptiķiem un ironiski bilst – papīra gabals jau vien ir, nekas vairāk!

Un jāsaka godīgi, savs pamats šādai skepsei ir – pirmkārt, sertifikāts nereti tiek iegūts visai dīvainā veidā un darba devējam nebūt negarantē profesionālu un kompetentu darbinieku. Labākajā gadījumā tas vienkārši apliecina faktu, ka persona ir bijusi gana pacietīga un kārtīga, lai noklausītos kādu kursu līdz galam. Otrkārt, nereti šādus – zināšanas un prasmes apliecinošus – sertifikātus var iegūt pāris nedēļu un pat dienu laikā, kā rezultātā to kvantums ir tik milzīgs, ka jāsāk bažīties par sertifikātu nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas mežu un koksnes apdraudējumu. Nesaprotu, kāda runa var būt par šo sertifikātu lomu konkurētspējas paaugstināšanā, ja tādi ir teju vai katram otrajam konkrētās nozares pārstāvim. Treškārt, lai gan šo kursu un apmācību programmas ir ļoti specifiskas un precīzi atbilstošas to nosaukumam, nereti reālais labums, ko varētu pielietot darba tirgū ir visai nosacīts. Te man gribētos mest akmeni Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) dārziņā, kuras pienākums ir par valsts budžeta un Eiropas Savienības naudu plānot un organizēt bezdarbnieku apmācību un kvalifikācijas celšanu atbilstoši tirgus pieprasījumam. Diemžēl praksē NVA piedāvātās programmas ir visai īpatnējas un dažkārt netop īsti skaidrs, kam viņas ir paredzētas – izklaide un laika nosišanai jaunu, tirgū pieprasītu speciālistu sagatavošanai.

Kādu laiku atpakaļ man pašam bija iespēja izmantot NVA piedāvātos pakalpojumus un viennozīmīgi varu apgalvot, ka no darba tirgus perspektīvas man tie nav devuši absolūti nekādu labumu. Protams, ir virkne izglītības un pārkvalifikācijas programmu, kas jaunajiem absolventiem un viņu prasmēm spēj atrast noderīgu pielietojumu darba tirgū, tomēr aģentūras sarakstā ir arī tikpat daudz bezjēdzīgu, neefektīvu un muļķīgu „sertificētu” programmu. Kā piemēru varu minēt savu pieredzi attēlu apstrādes un drukas darbu programmas apgūšanā – šī kursa apgūšanai bija paredzētas 60 mācību un praktiskās nodarbības pedagoga klātbūtnē un kursa nobeigumā, atbilstoši NVA prasībām, bija jānokārto kaut kas līdzīgs praktiskajam eksāmenam. Pēc noklausītām 60 stundām, nokārtota eksāmena un svinīgas sertifikāta saņemšanas manu zināšanu pieaugumu šajā lauciņā varētu vērtēt 10% robežās; kompetence – praktiski nekāda. Respektīvi, ar šīm zināšanām un „sertifikātu” darba devēja durvis kā palika cieši aizslēgtas, tā tādas arī palika. Un lieki piebilst, ka šādas  – pirmā līmeņa – zināšanas un praktiskās iemaņas daudzmaz  cienījamās apmācību centros ir iespējams iegūt krietni īsākā laikā un arī taustāmais labums ir jūtamāks. Protams, pretstatā šiem centriem, par studijām NVA man nekas nebija jāmaksā un vēl mēneša beigās saņēmu kaut ko līdzīgu stipendijai, tomēr no nākotnes perspektīvu viedokļa viss palika tāpat kā līdz šim.

Ar šo es nevēlos nozākāt NVA un propagandēt privātos mācību centrus, galu galā personīgi pazīstu pietiekami daudz cilvēkus, kuri ar NVA palīdzību ir spējuši iegūt jaunu kvalifikāciju un darba vietas vai pat uzsākt savu individuālo biznesu, tomēr gribētos no valsts aģentūras sagaidīt krietni efektīvāku un lietderīgāku nodarbinātības perspektīvu plānošanu. Savukārt, potenciālajiem NVA un mācību centru klientiem ieteiktu rūpīgi izsvērt katra piedāvājuma reālo labumu tuvākā un tālākā perspektīvā. Sertifikāts ir un paliek tikai papīra gabals – īstas kolekcijas vērtas ir mūsu reālās zināšanas un prasmes.

Viena atbilde

  1. Pilnīgi piekrītu par NVA piedāvātajiem kursiem. Daudzu pieredze liecina, ka tie ir pilnīgi bezvērtīga valsts līdzekļu šķērdēšana un apšaubāma ķeksīša ievilkšana.
    Konkrēti – ko tādu var mācīt klasiskā manikīra kursos, kas ilgst 8 h dienā, 5 x nedēļā, 6 mēnešu garumā??? Maksas kursi nav ilgāki par 2-3 mēnešiem ar nodarbībām pāris reižu nedēļā.
    Kā var mācīt projektu vadību, ja ir 1 dators uz katriem 3 cilvēkiem, bet pasniedzēji lasa, ko grib, neieskatoties mācību programmā, pēc kuras jākārto eksāmens.

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.