CV-Online Latvia blogs

Nedēļas nogalē piedalījos meistarklasē par ķermeņa apzināšanos kustībā. Izrādās, mierīgi stāvot, mēs veicam simtiem mikrokustību (lai saglabātu stabilitāti), kaut liekas, ka esam atslābinājušies. Un ejot vai citādi kustoties, šai darbībā iesaistās viss ķermenis – acis, rokas, arī apkārtne – tu ej un visa pasaule ap tevi sākt kustēties Iedomājos savilkt plusus un mīnusus šim dzīves brīdim, ko varētu uztvert kā stāvēšanu.

Ir tāda „lēnās dzīvošanas kustība” Neesmu speciāliste, labāk paprasiet Wikipēdijai Galvenā doma – dzīvot tā rāmi lēnām, visu izjūtot un izbaudot. Man grūti iedomāties kaut ko radikāli pretējāku manam temperamentam, orientācijai uz rezultātu, mērķtiecībai, pieradumam pie lielas slodzes, tendencei veikt vairākus darbus vienlaicīgi utt. Ārējiem notikumiem mazinoties, nācās iemācīties dzīvot lēni. Esmu atpūtusies kā vēl nekad – izgulējusies, mierīga, saskaņā ar saviem iekšējiem ritmiem. Tas noteikti ir ieguvums – mūžs ir garš, varēs strādāt vēl ilgi un daudz. (Atpūties darbinieks noteikti ir ieguvums arī potenciālajam darba devējam ). Esmu pamanījusi savā apkārtnē daudz skaista, ko citādi būtu palaidusi garām. Ir laiks draugiem un sarunām, vispār, visu, kas patīk, var darīt ilgi, nedomājot, ka rīt uz darbu

Saspringt nākas par citu – praktiski galvenais darbs ar zvērīgu pašdisciplīnu jāpieliek, lai nekristu negatīvajā – stress par naudu, dusmas, bailes – labs kokteilītis, kas traucē saskatīt jaunas idejas risinājumiem. No ekonomista skatu punkta esmu zaudējusi visu naudu, ko šajā laikā varēju nopelnīt. Nerealizētās iespējas, nenopirktās lietas, nenotikušie ceļojumi – vienvārdsakot, tēmas, par kurām labāk nedomāt.

Pagrūti ir saglabāt kontaktu ar darba vidi. Biju uz profesionālu Baltijas līmeņa semināru (bezmaksas! ar visu kafijas pauzi un cepumiņiem – kā senos laikos ) par jaunajiem medijiem (stāstīja liels Latvijas uzņēmums un konsultants no Igaunijas) Patīkami uz brīdi atrasties apritē un vienlaikus sajutu attālināšanos. Divas prezentācijas bija par jaunajiem medijiem (ar ko es arī eksperimentēju, piemēram šis blogs ), taču nezināju cik dažādos veidos uzņēmumi tos integrē komunikāciju stratēģijā. Es sekoju līdzi, kas notiek tirgū, bet esmu atradinājusies domāt no uzņēmuma puses. Klausījos Lietuvas pārstāves stāstu par problēmu ar aģentūru vienā no Eiropas valstīm un gribēju jau ieteikt no savas pieredzes kā šo jautājumu risināt, kad atjēdzos, ka neesmu darbā, vienkārši klausos. Seminārs bija lieliskās telpās, labi organizēts un ar kvalitatīvu saturu – tomēr uz to bija atnākuši ļoti maz cilvēku.

Mjā, laikam esmu gatava sākt rosīties. Apnika stāvēt Kustība sākas ar skatienu – vispirms ieraugot kaut ko vilinošu. Pamēģiniet paši – aizvērtām acīm kustēties ir lēni un bailīgi. Visiem novēlu saskatīt jaunas iespējas.

Filed under: Darba meklēšana Tagged: | dzīvesveids,meistarklase