Aivis Brodiņš
Evita Tauriņa
CV-Online exBlogeri
Bezdarbnieki exBlogeri
Šodien saņēmām vēstuli no mūsu bloga lasītājas Daces, kura saskārusies ar negatīvu pieredzi no potenciālo darba devēju puses. Piedāvāju izlasīt viņas viedokli un laipni aicināti arī citi lasītāji dalīties ar saviem komentāriem…
Ir jauki, ka šāds blogs eksistē, jo kur lai izkliedz manu pēdējā laika rūgtumu par Latvijas darba devēju attieksmi pret darba meklētājiem! Akmens jāmet gan privātā sektora, gan valsts sektora darba devēja dārziņā. Viss ir ļoti vienkārši – biju uz darba intervijām, viss it kā ļoti labi, darba devējs gatavs piedāvāt vakanto amatu, un galvenais apsola piezvanīt tās pašas dienas vakarā vai otrā dienā un vienoties par tālāko gaitu, bet ,ak vai, nezvana! Bet, apsolīja taču! Rūgtums, izmisums – kaut piezvanītu un pateiktu, ka tomēr pārdomāja – sapratīšu! Kaut e-pastu atsūtītu, bet velti! Nākas secināt, laikam esmu ļoti atpalikusi no pēdējām modes tendencēm darba tirgū – darba devēji savus dotos solījumus nav gatavi pildīt! Tā taču visi šajā valstī dara, kāpēc viņam jābūt izlēcējiem!? Tai pat laikā, darba devēji vēlas tādus darbiniekus, kuri spēj uzņemties atbildību, godprātīgi pildītu savus darba pienākumu, būtu lojāli, motivēti un pozitīvi, un ,protams, turētu dotos solījumus. Tādas prasības ir mums, darbiniekiem, bet vai jūs – darba devēji, visam varat uzspļaut un rīkoties kā kurā brīdī ir izdevīgāk? Ja jums ir tāda attieksme pret darbiniekiem, tad kādu attieksmi jūs gaidiet no darbiniekiem vai darba meklētājiem? Skumji! Kamēr nemainīsim savu attieksmi, nedomāsim kaut divus soļus uz priekšu un iesim pāri līķiem – nekas šajā valstī nemainīsies!
Filed under: Darba meklēšana
Man ir priekšlikums Dacei, Aivim, Ilzei un citiem. Publicējam, lai tauta (bezdarbnieki) zin savus varoņus!
Negribas sēdēt ar domu, ka kaut kad viņiem tas nāks atpakaļ. Atdodam tagad…
Publicēšanas platforma – lūdzu – visspardarbu. Ja akcionāri neļaus, varam manā blogā. Šitā attieksmīte vienreiz ir jābeidz!!!
Es tādos gadījumos nekautrējos pats uzrakstīt e-pastu vai arī piezvanīt cilvēkam, ar kuru esmu ticies intervijas laikā.
Ir arī tādi, kuri intervijas laikā paziņo – ja, piemēram, līdz nedēļas beigām nesaņemat nekādu atbildi, tātad, Jūsu pakalpojumi mums nebūs nepieciešami.
Protams, ir nepatīkami dzīvot neziņā. Tomēr nenosodu tos aizmāršīgos darba devējus. Iespējams, aizņemtība citās, svarīgākās aktivitātēs, liek sevi manīt.
Un vēl gribu piebilst – arī daža laba personāla atlases kompānija, piemēram, http://www.labsdarbs.eu, rīkojas līdzīgi – apsola dot ziņu, bet nekā… Protams, kad pats painteresējos par tālāko notikumu gaitu, atbildi saņemu. Un, labi, ka tā
Ērik, šodien pat piezvanīju un kā jau iepriekš biju paredzējusi man atteica! Līdztekus darbu meklēju arī ārzemēs, bet primāri tomēr būtu palikusi Latvijā, ja būtu tāda iespēja, bet šoreiz sanāk, ka darbu piedāvāja citā valstī un šo svētdien lidoju prom. Dēļ apsolītā zvana, kuru nesagaidīju man iznāca ļoti liels čakars ar biļētēm, tobiš cena sanāca lielāka un par to arī kreņķis!
Dace!
Tu ciet zaudējumus, bet vaininieku nesauc vārdā! Tā, laikam mums ir tipiska iezīme. Paši iekritām. Nu nekas, ja vēl kāds cits arī iekritīs, varēšu uzsist sev uz pleca un teikt – re, ne es vienīgā, kuru piečakarē!
Runā konkrēti, lai citi zin kur nepieteikties!
Pilnīgi piekrītu Daces viedoklim. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos darba devējus, kuriem ir cilvēcīga attieksme pret potenciālajiem darbiniekiem. Cilvēcīga attieksme nav dārga, bet tā ļoti labi atmaksājas, žēl tikai, ka tik maz ir to, no kuriem tās ieviešana ir atkarīga, to spēj aptvert. Savstarpējās saites starp cilvēkiem ir daudz ciešākas kā dažiem labiem kundziņiem un kundzītēm šķiet, it īpaši tik mazā valstī kā mūsējā.
[...] 2 jeb nav ļaunuma bez labuma Posted on 11/06/2010 by Ilze Gricius Izlasot rakstu Darba devēju sazvērestība man radās vēlēšanās paskatīties uz lietām no citas puses, kā man to parasti patīk darīt, [...]
[...] Skatīt – Darba devēju sazvērestība [...]