CV-Online Latvia blogs

Intervija ir vinnēta iespēja. Un uzdevums ar vairākiem nezināmajiem, risināms, stāvot uz plūstošām smiltīm. Jāienāk svešā teritorijā, pie nepazīstamiem cilvēkiem, ātri visiem jāiepatīkas un jārada pārliecība, ka ilgtermiņā mēs būsim laimīgi kopā Precīzi jāmērķē un jādozē savs šarms, lai pirmais iespaids, citu prātā iegravētās sekundes, darbotos paša labā. Uh, lai būtu vēl jautrāk – KĀDS – neredzams, sludinājumā neminēts, bet ļoti dzīvs un reāls, ir ieradies pirmais – priekšstats par ideālo kandidātu.

Ideālais kandidāts ir pasaku tēls, radies no uzņēmuma nerakstītās kultūras – uzskatiem, kas ir labs un pareizs, tātad – mūsējais, kuri svešie (iepriekšējie darba devēji) tiek atzīti kā vērtīgi, par kādām ģērbšanās stila niansēm nicīgi jāšņāc un ko ir prātīgi darīt brīvajā laikā (vai integrēsim rokdarbnieci hokeja komandā). Kāda uzvedība šogad ir modē (klusi paklausīga „ak, cik daudz darba, cik daudz darba” vai „man ir ideja, ejam, riskējam, uzvaram”).  Kādas sajūtas aiz sevis atstāja cilvēks, kurš agrāk veica šo darbu, pēc kāda ģīmja un līdzības Ļoti Svarīgais Tiešais Vadītājs meklē savējo, ar ko sastrādāties. Tikai, atšķirībā no pasakas, nav dotas ne dienas, ne naktis, lai pierādītu, ka esmu ĪSTĀ.

Uzmini nu! Viens neprecīzs sīkums – lūdzu, nākošais. Garšai asumu piedod kopējais fons – liekas, ka neviens visā valstī nezin ko darīt šai situācijā. Nenoteiktība, apgrozījuma kritums, liela slodze, atlaišanas. Telefona intervijās jūtams, ka cilvēki ir ļoti pārstrādājušies, sarunai ir aizkaitināts tonis, tikušies taču vēl neesam, tā ka personiski tas nevarētu būt. Vai arī kaitina tas, ka vispār atbildu? Mazliet padilusi biznesa videi raksturīgā laipnība.

Racionalizējot – pašreizējos apstākļos intervija nav garantijas talons. Uz katru vakanci piesakās simtiem cilvēku, uz pirmo interviju tiek aicināti vairāki desmiti. Atteikums vienmēr ir nepatīkams – pārāk maz tas un pārāk daudz šitas. Atliek riktīgi izdusmoties – vismaz tajā stundā vai dienā, kad tas saņemts: „Kā tik ātri varēja noteikt, ko es varu izdarīt! Jūs nemaz nepaspējāt ar mani iepazīties! Un man tiek liegta iespēja sevi aizstāvēt un pierādīt!”

Pagaidām mans darbs ir meklēt sev darbu. Un atcerēties, ka viss pāriet – gan sliktie, gan labie laiki.

Ja vēl ir pacietība lasīt, izstāstīšu divus piemērus par pirmo iespaidu.

No savas pieredzes darba devēja pusē atceros interviju ar simpātisku sievieti, kura bija strādājusi par diktori televīzijā (Vācijā). Viņa sevi pasniedza perfekti – smaids, acu kontakts, ķermeņa valoda, apģērbs. Izcils priekšnesums, tiešām bija bauda skatīties. Tikai bez satura – sajūtas, ka viņa tiks galā ar darbu.

Vai otrādi. Savu līdz šim labāko darbu dabūju brīdī, kad neatbildu nekādiem standartiem. Un tā nebija vienkārši „slikto matu diena” Tikko pēc slimnīcas, fiziski sliktā pašsajūtā, dzīvoklī remonts, attiecīgi drēbes kaut kur iepakotas. Atstāt labu pirmo iespaidu bija neiespējamā misija. Tomēr vadība ar mani bija apmierināta un vēlāk es, laimīga un vesela, devos uz darbu no sava skaistā dzīvokļa dziedādama.

Dzīvei ir savdabīga humora izjūta

Filed under: Darba meklēšana Tagged: | pirmais iespaids; darba intervija