Aivis Brodiņš
Evita Tauriņa
CV-Online exBlogeri
Bezdarbnieki exBlogeri
Izlasot rakstu Darba devēju sazvērestība man radās vēlēšanās paskatīties uz lietām no citas puses, kā man to parasti patīk darīt, bet tāpēc jau laikam arī esmu izvēlējusies darbu “būt kautiņam pa vidu” starp darba meklētāju un darba devēju.
Fakts, ka darba devēji bieži vien pret kandidātiem gan interviju laikā, gan arī visā atlases procesā izturas tā, kā izturas, ir kā īlēns, kurš maisā nav noslēpjams.
Arvien biežāk, runājot ar darba meklētājiem dažādos semināros, lekcijās vai tāpat vien aprunājoties par dzīvi, dzirdu raibus stāstus.
Mans ieteikums ir šāds: pasakiet “Paldies!” šim darba devējam, ka viņš jau pašā sākumā Jums parāda ar ko Jums ir darīšana! Jums darba intervijā ir tieši tāda pati iespēja vērtēt darba devēju, kā viņam Jūs. Un to arī vajag darīt! Ja gribat uzzināt knifiņus kā to darīt – atnāciet uz manu semināru vai individuālo konsultāciju! 
Problēma ir tajā, ka mēs paši ļoti bieži darba meklēšanas procesā aizmirstam uzdot jautājumu – vai man šis darbs/darba devējs/amata pienākumi der/ir piemēroti/patīk (šobrīd es nerunāju par tiem, kuriem ūdens ir jau sasmēlies mutē un vajag jebkādu darbu, vienkārši lai izdzīvotu un nenomirtu badā). Mēs ļoti bieži nemaz neiedziļinamies sevī un nepētam un neanalizējam darba devēju. Iespējams, ja mēs to darītu rūpīgāk, mēs zinātu, ka, sūtot tam vai šitam darba devējam savu CV, nekas vairāk kā aizvainojums, iedragāta pašcieņa un morālās paģiras nebūs!
Bet ja nu esat nokļuvuši draņķīgā intervijā – Jums ir visas tiesības jebkurā brīdī intervijas laikā pateikt STOP, šī intervija ir beigusies, celties kājās un iet mājās. Jums nav jāpacieš pazemojumi, aizvainojumi vai vienkārši draņķīga attieksme. Tas nav zobārsts – ja reiz esi iesēdies krēslā, tad atpakaļ ceļa nav! Šāds darba devējs uzreiz nepārprotami ar savu attieksmi parāda kāda ir atmosfēra darbā, kā pret Jums attieksies, kā cienīs Jūsu (starp citu, likumā noteiktās) tiesības. Jūs jau no paša sākuma zināt spēles noteikumus! Kārtis ir galdā! Šādam darba devējam vajag Jūs, bet Jums nevajag viņu!!!
Un noteikti šādus darba devējus nevajag mācīt uzvesties “smuki”, jo Jums taču nevajag vilku jēra kažokā!
Vilka jēra kažokā profils – Jūs meklējat labāku/vienkārši citu darbu vai darbu, jo Jums to vajag, intervija ir brīnišķīga, Jums tiek apsolītas visādas lietas, Jūs noticat … uzrakstāt atlūgumu savā esošajā darbā …. pirmā diena jaunajā darbā ….pēkšņi izrādās, ka solītā alga ir nevis uz rokas, bet uz papīra; puse oficiāli, puse aploksnē; ar Jums neslēdz līgumu; izrādās, ka solītās straujās attīstības vietā ir bēdu ieleja un bankrota slieksnis vai varbūt pasaka, ka tomēr mums darbinieku nevajag un esošajā darbā atlūgums ir jau galdā un arī cilvēks ir atrasts Jūsu vietā … Un tas kritiens, ticiet man, ir daudz sāpīgāks, nekā vienkārši draņķīga intervija vai klusums vada otrā galā.
Atcerieties, ka izdzīvo tas, kurš pēc kārtējā blieziena spēj piecelties un ar paceltu galvu aiziet tālāk: “Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādams…”
Mēs to mākam, jo esam tā darījuši jau gadsimtiem ilgi!
Ar cerību, ka izdevās kaut mazliet padarīt Jūsu dienu gaišāku,
Ilze
Filed under: Darba meklēšana Tagged: | darba devēju kultūra; darba meklēšana
Tpisks reklāmraksts, kura mērķauditorija vismaz daļēji izrādās – cilvēki, kuri, iespējams, vēlas mainīt savu darbavietu.
Protams, ka reklāmraksts! Paskaties visu trīs pieņemto bezdarbnieku-blogeru biogrāfijas. Visiem (VISIEM) trijiem ir saistība ar reklāmām un sab. att. Viss jau it kā ir labi un pareizi. Neraksta viņi slikti. Tikai nogludinātās frāzes un pozitīvisma uzstādījums laupa ticamības momentu.
Arī no Ilzes negaidi, ka viņa glaudīs pret kažoku saviem maizes devējiem. Tiklīdz pieķer viņus melos, tā uzreiz atslēdz pieeju pierādījumiem
Tādā sabiedrībā dzīvojam. Jātērē laiks un nauda, lai gūtu pozitīvu pieredzi un
““Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādams…”
Mēs to mākam, jo esam tā darījuši jau gadsimtiem ilgi!
”
Hmm.. interesanti gan.. lasu un domaaju..
Ok, mērķauditoriju sapratu, bet kaut kā to reklāmraksta produktu neatrodu.. Vai tiešām Ilzes minētās konsultācijas?
Man jau vairāk liekas, ka stāsts par pašcieņas saglabāšanu un savu vērtību izzināšanu.. Bet laikam katrs pats pēc savas “samaitātības pakāpes” lasam..
Ko meklē, to atrod, tā sakot..
Lai notiek, Ilziite! Es esmu samaitāts. Jautājums ir, kas mani samaitāja?
, bet mana nepieņemšana nekremt. Es rakstu arī tāpat, bez jumta organizācijām un materiālajiem labumiem.
1. CV Online, Ilzes Gricius personā, nelasa manas pieteikuma vēstules. Tikai aicina izravēt gramatikas kļūdas CV un apmeklēt viņas seminārus. Tagad arī stāsta cik labi ir, ja darba devējs pret tevi slikti izturas, jo vari tad pie viņa neiet strādāt.
2. “CVO Recruitment Latvia” (kas ietilpst vienā grupā ar CV Online) vadītāja Jūlija Artjuhova arī ignorē un nelasa pieteikuma vēstules, bet sludina, ka bezdarbnieki negrib strādāt (skatīt *http://www.delfi.lv/news/national/politics/apskats-bezdarbnieki-stradat-negrib-neprot-un-nav-gatavi.d?id=32355287).
3. Kad es publiski sāku par to rakstīt blogā, CV Online nobloķē IP adresi, lai, viņuprāt, netieku pie pierādījumiem.
4. Sākotnēji Ilze aicina mani uz tikšanos, bet, pēc IP bloķēšanas, no audiences atsakās.
5. Visi trīs CV Online pieņemtie blogeri ir ar pieredzi reklāmā un sabiedriskajās attiecībās. Piekrītu, ka viņiem patīk un izdodas rakstīt, bet nedomāju, ka nepieteicās arī citu profesiju pārstāvji. Tāpēc šī izvēle (ne pret personālijām, visu cieņu Intai, Ievai un AivAram, bet pret sakritību) liekas aizdomīga. Arī es pieteicos
6. Neaizmirsīsim, kā CV Online pelna naudiņu. No darba devējiem – ir nesaprātīgi runāt viņiem pretī, un, no pakalpojumiem darba meklētājiem par semināriem, kursiem utt. (kurus arī reklamējam).
7. http://www.visspardarbu ir CV Online oficiālais blogs ar visām no tā izrietošajām sekām.
Paldies, Ilziit! Tu palīdzēji man noformulēties. Gaidu no Tevis vēl kādus iebildumus.
Par godīgu un negodīgu konkurenci, jeb atbilde dieverim (kaut gan šī tēma noteikti būtu vairāku rakstu vērta).
Neslēpšu, esmu CV-Online darbinieks (attiecīgi – triumfiāli atklājumi šoreiz izpaliks). Neslēpšu arī to, ka mani personīgi aizskāra augstākminētie komentāri, jo nekādā ziņā nebiju gaidījis, ka komentāros parādīsies tik izteikti “dzelteni” paziņojumi.
Es ceru, ka bloga lasītāji spēj atšķirt sēnalas no graudiem, tādēļ tikai precizēšu dievera komentārā minētos “faktus”.
1. Es uzskatu, ka Ilze pilnīgi pareizi dara, neizskatot, piemēram, elektriķu iesūtītus pieteikumus rūpnīcas vadītāja amatam. Tādā veidā viņa var koncentrēt resursus uz atbilstošākiem kandidātiem.
2. CV-Online ar CVO Recruitment jau krietnu laiku nav nekādas juridiskas saistības.
3.un4. Tika nobloķēta konkurējoša uzņēmuma nevis dievera IP adrese. Neesmu dzirdējis ka kāds uzņēmums apzināti nodarbinātu konkurentu darbiniekus. Ja nu vienīgi spiegu filmās (labs piemērs filma “Duplicity”).
5. Jā, pieņemti tika cilvēki kas spēj un vēlas rakstīt, nešķirojot tos pēc dzimuma, ādas krāsas un citām diskriminējošām pazīmēm
6. Par laimi darba meklētājiem, darba devēji tiešām ir tie, kas nodrošina, lai mūsu sniegtie pakalpojumi darba meklētājiem būtu pieejami bez maksas. Ja dieveris kaut nedaudz vairāk “draudzētos ar cipariem”, ātri vien varētu aprēķināt, ka abi mūsu maksas pakalpojumi (semināri un konsultācijas) nesedz to rīkošanas izdevumus.
7. Paldies par fakta konstatēšanu, lai gan tas nekad nav ticis slēpts.
Bloga mērķis jau sākotnēji ir bijis dot pozitīvu lādiņu darba meklētājiem, dalīties ar pieredzi un palīdzēt izturēt bezdarba periodu. Tādēļ šeit netiks publicēti nekādi melnie saraksti, sūdzības par konkrētiem uzņēmumiem vai cilvēkiem. Šīs lietas lai paliek http://www.sudzibas.lv un http://www.tavsdarbs.lv pārziņā!
Dieveri,
bet varētu mēģināt..
Prieks, ka manas domas kādam palīdz..
Gaidi iebildumus? Hmm.. pat nepamanīju, ka būtu iebildusi..
OK, bet skatos, ka tu atkal par to pašu – meklējam vainīgos un tā.. Nevajag tak taisīt problēmas tur, kur ir fakti, tad dzīve ar rādīsies gaišākās krāsās un jācīnās nebūs tik traki!
Sveiks, Gint!
apskatīji, bet … atbildes nesaņēmu… Ups! Par CV Online un CVO vairs neatrašanos zem viena “jumta”, paldies. Iespējams, neizsekoju līdzi jaunākajām tendencēm. Par pārējo – nepārliecināji. 
Žēl, ka tik daudz laika bija jātērē, lai kāds – vismaz – censtos izskaidrot situāciju. “Faktus”
Veiksmi darbā!
Dieverim žetons par vērīgumu
Protams, ka no reklāmas/sab.attiec., jo šīm specialitātēm rakstīšana ir pamatprasme. Tikai retajam finansistam vai amatniekam interesē rakstīt.
No profesionālā viedokļa – reklāmrakstā būtu jāparādās norādei uz maksātāju.
No cilvēciskā – turēt sevi pozitīvā ir grūti, bet izdevīgi. Niknums un bailes nepalīdz atrast risinājumu, tikai rada jaunas problēmas.
Es šeit rakstu un lasu, jo tā ir iespēja paust savu viedokli un uzzināt, kā citiem iet. Kopā jautrāk un vieglāk
Inta!
) ar skaistām frāzēm likt cilvēkiem domāt, just, rīkoties sev vēlamajā virzienā.
Paldies par žetonu
Nekā personīga, bet gribas iebilst.
1. Ir diezgan augstprātīgi domāt, ka sakarīgi rakstīt var vienīgi pīārščiki, bet tikai retajam grāmatvedim, vēstures skolotājam, augstsprieguma elektriķim vai ūdenslīdējam piemīt spējas sakarīgi savirknēt burtiņus ķēdītē. (Palasi – ar ko jaunībā nodarbojās Vilis Lācis)
2. Reklāmas/sab.attiec. darbinieki prot (vismaz tā ir jābūt
Tieši tāpēc jau konsekvence blogeru izvēlē mazina uzticamību. Nav jau pretenziju ne pret vienu “ārštata” autoru. Visu cieņu arī Tev! Iespējams, rakstiet pēc labākās sirdsapziņas, vienīgi Jums kā profesionāļiem jābūt savam iekšējam cenzoram. Tas var likt domas un frāzes piegludināt konkrētā bloga vajadzībām.
Veiksmi darba meklējumos
Lai gan novēloti, bet gribējās atstāt arī savu komentāru par atsevišķiem komentāriem un viedokļiem! Pirmkārt, no personīgās pieredzes (pa laikam es te šo to ieblogoju), varu apliecināt, ka no redakcionārā viedokļa te nekas ne vienu brīdi nav ticis cenzēts! Jā, protams, ir vienošanās, ka netiks publiski aizskarts un nomelnots neviens darba devējs vai fiziska persona, taču, lai būtu kaut kādas vadlīnijas, pēc kurām rakstīt skaisti, slīpēti un piemēroti tikai bloga uzturētāja interesēm – aizmirstiet! Netici, palasi lūdzu vairāk manus blogus! Tur tu atradīsi gan tādas idejaas, ka darba ņēmejam nav mūžīgi jābūt ņēmējam, ka cilvēks var veidot patstāvīgu karjeru un biznesu, ka, paralēli ierastajiem vakanšu portāliem, pastāv virkne alternatīvu darba meklēšanas variantu , ka pastāv virkne iespēju, kā nebūt standartizētam savos darba meklējumos, bet izplesties gan profesionālā, gan radošā dimensijā! Nu, diez vai, CV Online interesēs ir apskatīt politiski pelēkus darbā iekārtošanās gadījumus, centienus nopelnīt spēlējot pokeru vai tam līdzīgas pārgalvības….
Otra lieta, kas manupārt, ir vēl lielāks absurds – pārmest, ka blogotājs kaut kādā mērā ir saistīts ar PR vai reklāmu, turklāt, kas manā gadījumā ir tikai puspatiesība (reklāma ir mans hobijs, gluži kā rakstīšana un slinkošana)! Pasaki, lūdzu, kāpēc Tu nebrēc, ka lielais vairums žurnālistu ir ar pieredzi žurnālistikā, būvinženieri ir strādājuši celtniecībā un slimnīcu galvnie ārsti visu mūzu ir staigājuši baltos halātiņos?!
Var jau mālēties ar konspirācijas teorijām, bet nu, lūdzu, visam ir savas robežas….
Re, nu mēs dzīvu diskusiju veidojam
Katrs redz to, ko vēlas. Un Tev noteikti ir talants.
Ilzes rakstā diezgan daudz tiek aizstāvētas tieši darba ņēmēju tiesības – pat ieteikums iet prom no sliktas intervijas.
Es minēju “interesē rakstīt” nevis “citiem nav spējas”
Vienīgi nesaprotu, kas ir tas virziens, kurā tiek bīdīts, kāds no tā labums un kuram darba devējam:) Uzņēmēji jau tādi racionāli cilvēki, ja maksātu, tad par rezultātu
Iespējams, PR speciālistiem u.tml. profesionāliem rakstītpratējiem darba devēju izvērtēšanā un analīzē nav izdevies atklāt dažas vienkāršas patiesības:
1) darba devējiem – uzņēmējiem kā privātpersonām nereti arī ir ilgtermiņa kredītsaistības, tikai ar gluži citu vērienu nekā tās ir potenciālajiem darba ņēmējiem (tā sekas, savukārt, visāda veida shēmošana ar nolūku atrast līdzekļus savu kredītsaistību nomaksai);
2) bez algota darba esošam PR speciālistam šāds darba devējs būtu gluži vai atradums – iespēja masu medijos pārliecināt sabiedrību par to, ka “arī no kaltēta govs plāceņa iespējams pagatavot picu” (tas nekas, ka bez sociālajām garantijām 100% apmērā);
3) kad PR speciālistam-bezdarbniekam beigsies visi brīvie tā rīcībā esošie materiālie resursi, pastāv liela iespēja, ka arī viņš būs spiests izvēlēties tādu nodarbi, kas visai pamatīgi atšķirsies no līdzšinējās darba pieredzes.
- Mani vakar citplanētieši nozaga: kaut kādas lampiņas, dīvainas ēnas, kustība augšup!
– Ko tu te muldi! Mēs tevi piedzērušos liftā vedām!
Būtībā mazs ieskats personāla atlases politikā šodienas apstākļos Latvijā. Izstaigāju daudz intervijas un nekur nevarēju tikt tālāk par sarunu ar tiešo vadītāju.Jau sāku kompleksot, pieredze ir, intervijās runājam kā līdzīgi, ir ierosmes un priekšlikumi darba un rezultātu uzlabošanai, tikai darba nav! Un tad labs draugs atvēra acis, pateica lai neesmu pārāk gudrs, jo vadītājam arī nevajag lai kāds elpo pakausī, arī grib strādāt mierīgi. Nu izņēmu pāris ierakstus no CV, intervijās notēloju žurku kam acis mirdz izpildīt visus rīkojumus bet sajēga par to maza (apsolīja iemācīt), izteicu apbrīnu par kompāniju un vadību. Tagad jau divas nedēļas strādāju, ir mašīna telefons, cietā alga un bonusi. Ir O.K. tikai draugs vēl lietu pateica, ko viņam pazīstams direktors teicis, šodien visu laiku ir jābūt kādam darbiniekam uz ko visus sūdus nogāzt, ko atlaist lai ir kāds jaunais ko mācīt (rezultātu no jaunā taču neprasa) un tā tev visu laiku būs darbs. Tā kā saule vēl nav uzlēkusi, bet rosība muļķu zemē notiek!