Aivis Brodiņš
Evita Tauriņa
CV-Online exBlogeri
Bezdarbnieki exBlogeri
Interesants viedoklis nozibēja interneta vidē, ka “Bezdarbnieki strādāt negrib, neprot un nav gatavi”* Nebiju iedomājusies, ka globālu notikumu izraisīta nokļūšana īslaicīgās un pārejošās grūtībās mazinātu vai pat atceltu kāda cilvēcisko un profesionālo vērtību 
Turpinot tā ciniski vispārināt, varētu apgalvot, ka putni, kuri ieķepa naftā, lidot nejēdz, ka bērns, ja paklūp uz bruģa, ir vainīgs un sodāms. Mēs esam pieauguši, patstāvīgi cilvēki, taču neviens nevēlas atrasties pašreizējos apstākļos. Vai, līdz ar citām „luksus” lietām, atteicāmies arī no pieklājības, cieņas un empātijas? Lai atcerētos, ka joprojām esam pat vairāk kā pa pusei pilni ar labo, iedomājos par dažiem argumentiem – tāpat vien, sev un citiem, kuri justos priecīgi un pateicīgi atsākt strādāt.
Esat lasījuši ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 23. pantu? Tas paredz: „Katram cilvēkam ir tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu.” * * Hm, kā šīs tiesības īstenot, – ar gudrību, veiklību, izturību vai zobiem un nagiem, ir katra paša ziņā. Vēl varu atgādināt, ka mums visiem ir arī tiesības uz attīstību, laimi un citām labām lietām. Jebkuros laika un ekonomiskos apstākļos.
Pasaules ekonomikas īslaicīgā sabrukuma iespaidā radītajā bezdarba vilnī, reti kuru atlaida tādēļ, ka slikti strādāja. Es dzirdēju piemēru, ka neliela uzņēmuma finanšu direktoru atbrīvoja no darba ar pamatojumu, ka viņam bija vislielākā alga. Pēdējās nedēļās man jau sāk likties, ka reizēm darbu atsaka, jo vienkārši nepatīk kā otrs elpo
Visiem ir iepriekšējā darba pieredze. Tā pēkšņi vairs neskaitās? Jo „treknajos gados” bija viegli strādāt? Tiešām, viss notika pats no sevis? Gribētu satikt tos cilvēkus. Man ir darba pieredze gan uz risku orientētos, gan procesiem orientētos uzņēmumos, savā uzņēmējdarbībā – visur bija liela slodze un lētu, efektīvu risinājumu meklēšana.
Ārpus CV aprakstītā, katrs cilvēks ir ieguvis dzīves pieredzi, reizēm tiekot galā ar situācijām, kas savā sarežģītībā simtkārt pārspēj jebkurus darba pienākumus. Mani reizēm intervijās mulsina jautājumi par tēmu vai spēšu apgūt uzņēmuma specifikai vajadzīgo. Ja padomā, cik daudz jaunu lietu un uzvedības modeļu (pārtikas, higiēnas, apģērba, mobilo, interneta, naudas, attiecību u.c. sfērās) esam apguvuši pēdējo 10-20 gadu laikā! Ārpus profesionālajām iemaņām katram ir vēl citas prasmes un kāda no tām izcili laba – vienalga, vai tā būtu snovošana vai kūku cepšana.
Mierinājumam par nākotni – ekonomisti prognozē, ka pēc kāda laika katastrofāli trūks darbinieku. Tad varēsim uz šo posmu atskatīties jau ar citu vērtējumu.
*http://www.delfi.lv/news/national/politics/apskats-bezdarbnieki-stradat-negrib-neprot-un-nav-gatavi.d?id=32355287
**http://www.tiesibsargs.lv/lat/cilvektiesibas/socialas__ekonomiskas_un_kulturas_tiesibas/
Filed under: Darba meklēšana Tagged: | bezdarbnieki
Manuprāt, ir gluži otrādi – iepriekšējā darba pieredze pašlaik skaitās (atceroties, ka visu nosaka pieprasījums un piedāvājums), tā var ļoti būtiski ietekmēt iespējamību tikt vai netikt pieņemtam darbā uz vakanto vietu.
Ārpus CV aprakstītās prasmes – darba intervijas gaitā tās noteikti iespējams pasniegt pretendentam labvēlīgā veidā. Vienīgi – nāksies potenciālo darba devēju pārliecināt, ka par šīm prasmēm ir vērts maksāt, un prast adekvāti novērtēt šo prasmju vērtību naudas izteiksmē.
Šeit ir pieejams bezdarbnieka pabalsta aprēķina kalkulators: http://www.businka.lv/bezdarbs/