Aptaujas rezultāti liecina, ka vidēji 57% Latvijas uzņēmumu no visiem darbiniekiem strādā līdz 10% jauniešu, 20% uzņēmumu strādā 10% līdz 25% jauniešu, 17% uzņēmumu – 25% līdz 50% jauniešu, bet 6% Latvijas uzņēmumu jauniešu īpatsvars pārsniedz 50%. Puse jauniešu šajos uzņēmumos iziet praksi vai veic pagaidu darbus, bet 29% veic nepilnas slodzes darbus. 39% jauniešu veic pilnas slodzes mazkvalificētus darbus, bet 66% veic pilnas slodzes speciālista darbus. 7% jauniešu strādā vadības līmenī.

Lai veiksmīgāk iekļautos darba tirgū, jauniešiem ir jāpilnveido savas praktiskās zināšanas un svešvalodu prasmes, norādījuši darba devēji. Izšķiroša ir darba pieredze un sekundārā izglītība. Jauniešiem arī jāiesaistās brīvprātīgās aktivitātēs un jāmaina uzskats, ka pirmajā vietā ir darba samaksa.

Brodiņš norāda, ka krievu valodas zināšanas ir ļoti nozīmīgas darba devējiem, līdz ar to “krievu tautības jauniešiem bieži ir priekšrocības darba tirgū”. Viņš stāsta, ka lielākā daļa latviešu jauniešu labā līmenī pārvalda tikai vienu svešvalodu, bet krievu jaunieši – divas svešvalodas. Pagājušā mācību gadā 85% latviešu jaunieši kā pirmo svešvalodu izvēlējās angļu valodu, krievu valodu atstājot otrajā vietā.

Nozīmīgas ir arī lietišķā komunikācijas jeb sevis prezentēšanas prasmes, saskarsmes spējas kolektīvā, ar klientiem un sadarbības partneriem.

Aptaujātie darba devēji norādījuši, ka jauniešiem ir jābūt arī mērķtiecīgiem, bet lielai daļai ir pārāk augstas ambīcijas un pašpārliecinātība. Svarīgi ir adekvāti novērtēt savas prasmes un sabalansēt ambīcijas ar ieguldījumu, būt gataviem sākt ar mazākiem darbiem un pamazām virzīties uz augšu.

Visbeidzot darba devēji sagaida nopietnu attieksmi pret darbu, motivāciju un vēlmi mācīties. Darbs nav izklaide, jāievēro darba disciplīna, jābūt motivācijai strādāt nedaudz vairāk par saviem tiešajiem pienākumiem, atzīmēja Brodiņš.

Aptaujas mērķis bija noskaidrot Latvijas uzņēmumu viedokli par jauniešiem un viņu konkurētspēju darba tirgū. Aptaujā piedalījās 200 uzņēmumi, kuros vidēji strādā 144 darbinieki.

Ziņas avots: LETA

Vai Tu vēlētos apskatīt darba piedāvājumus pilnīgi jaunā iPad2?
Vai vēlētos redzēt, kā Tavs CV izskatās iPad2 displejā?
Vai esi domājis par darbavietas maiņu?

Ja vēlies – atjauno vai pievieno savu CV www.cv.lv datubāzei līdz 2012. gada 2. februārim un laimē iPad2.
Papildus vari laimēt kādu no 30 biļetēm uz filmu „Eksāmens”.

Rezultātā darbinieki pēc ilgas pārslodzes, saprot, ka pastāv dzīve arī pēc darba un vairs nepaliek darbā ilgāk par noteikto darba laiku. Darba devējs pieradis saņemt lielāku atdevi, pēkšņi sastopoties ar šādu reakciju, saka, ka darbinieki ir nemotivēti un nepateicīgi, ka viņiem zudusi motivācija strādāt. Savukārt darbinieki sagaida novērtējumu no darba devēja par iepriekšējo sniegumu un atbalstu uzņēmumam.

Kuram šajā gadījumā ir taisnība? Darba devējam vai darba ņēmējam?

Uzskatu, ka būtiskāk par atbildes gūšanu uz iepriekšējo jautājumu ir rast atbildi uz jautājumu, ko iesākt tālāk? Atzinību un atbalstu nesaņēmuši darbinieki, izvērtē darba iespējas maiņas un neiet runa par vienkārša darba maiņu, bet pēdējās tendences darba tirgū norāda, ka tiek mainītas darba sfēras un pat profesijas. Gan esošās nozares pārzināšana, gan sevis piepildīšana un īstenošana pārstāvētā nozarē, rada motivāciju apgūt un pierādīt sevi kaut kur citur, pamēģināt sevi jaunā sfērā.

Savukārt darba devēji bieži domā kā motivēt savus darbiniekus un izdomā atalgojuma samazinājumu, vienkārša paldies un prēmijas vietā.

 Neviens nedomāja pie kā novedīs darba devēju pārmērīgās prasības pret saviem esošajiem darbiniekiem, kā arī pret no jauna meklētajiem, bet kā mēs visi zinām, ka arī jebkurš sacīkšu zirgs pēc skriešanās sacīkstēm ir jāatpūtina stallī, diemžēl biznesā šis princips pieklibo un zirgi tālākās sacīkstēs atsakās piedalīties.

Vai darba devējs iegūst, ļaujot aiziet savas komandas speciālistiem? Dzīvē jau saka, ka viss ir uz labu, bet šajā gadījumā, nav neglābjamu situāciju un visu nosaka mūsu attieksme. Ja darbinieki ir pārguruši, tad skaidrs, ka darba devējam piefiksējot šo faktoru ir jāizvērtē situāciju un jāuzsāk individuālās karjeras novērtēšanas un attīstības pārrunas, rodot kopīgu risinājumu situāciju. Iespējams, ka kaut kādu darba pienākumu maiņa būs stimuls dzīvi no jauna saskatīt krāsās, jo pārdegšana ir laiks, kad lojālam ir jābūt darba devējam. Jo spējīgu, pat sagurušu darbinieku spēs novērtēt jebkurš darba devējs, saprotot, ka, ja par sacīkšu zirgu rūpējas, tad tas atnesīs uzvaru un labs saimnieks vienmēr rūpējas par savu komandu.

 Esošā situācija liek aizdomāties un uz nākotni pasargāt uzņēmumus un pašus darbiniekus no līdzīgu gadījumu atkārtošanās, atdalot darbs un privātais laiks. Jo veselīgā klimatā un vidē arī zemenes ir lielākas un saldākas, bet regulāra kopšana un laistīšana ir neatņemama sastāvdaļa labas ražas iegūšanai. Tāpēc šobrīd visiem darba devējiem ir jāizvērtē savas komandas psiholoģiskais stāvoklis un jāspēj novērtēt tālākie soļi, lai šādas situācijas neatkārtotos, bet darbiniekiem ir jāsaprot robeža starp sevis pierādīšanu un pārstrādāšanos.

Ja sludinājumā norādītā kontaktpersona ir personāla atlases kompānijas pārstāvis, var rasties jautājums vai zvanīt atlases speciālistam vai meklēt labāk pārstāvētā klienta vadītāja kontaktus un zvanīt pa tiešo vadītājam? Mans ieteikums būtu vispirms sazināties ar atlases speciālistu, jo ir bijušas situācijas, kad apejot atlases kompānijas speciālistus, kandidāti ir veiksmīgi atraduši kontaktus un sazvanījuši uzņēmuma vadītāju pa tiešo, bet nemākot vest sarunu vai aizvainojot vadītāju ar to, ka netiek ievēroti „spēles noteiktie noteikumi”, saņem atteikumu un netiek izvērtēti vairs tālākā konkursa gaitā. Tas ir risks, kas var gan vainagoties ar panākumiem, gan arī draudēt ar neizdošanos, tāpēc vispirms vajadzētu sazvanīties ar atlases speciālistu, kas ir norādīts kā kontaktpersona un detalizēti izrunāt visus interesējušos jautājumus.

Pirms tiek veikts zvans, noteikti ir jāsagatavojas sarunai, lai nav tā, ka tiek izdarīts sev lāča pakalpojumu ar šo zvanu. Kas būtu jāvaicā uzzvanot? Pēc stādīšanās priekšā un apstiprinājuma saņemšanas, ka Jūsu pieteikums ir saņemts, ir vērts uzdot arī citus jautājumus, kas norādītu uz Jūsu atbilstību un izpratni par konkrēto uzņēmumu, sfēru, amata pienākumiem un potenciālām problēmām un savu konkrēto pieredzi visos aspektos. Kas parāda, ka saruna ir izdevusies? Kad darba devējs vai viņa pilnvarotā persona sāk uzdot jautājumus un izteikt pozitīvus komentārus par Jūsu pieredzi.

Pavaicājiet:
- iemeslu kāpēc tiek meklēts darbinieks;
- cik liels ir darba kolektīvs;
- kādas problēmas uzņēmums vēlas atrisināt pieņemot darbā šo darbinieku;
- kāds ir darba apjoms;
- izrunājiet darba pienākumus detalizētākā;
- uzdodiet citus jautājumus pēc vajadzības.

Tāpēc mans ieteikums ir noteikti veikt zvanu un uzzināt gan pašam interesējošus jautājumus, gan veidot iespaidu par sevi, liekot uzsvaru uz vārdu VEIDOT, jo šis zvans var izlemt daudz ko. Pirmkārt jau iniciatīva un ja spēja veidot sarunu strukturētu un profesionālu, tad darba intervija ir garantēta un bieži vien šāda labi aizsākta saruna pārvēršas labā intervijas turpinājumā. Tāpēc veiksmi darba meklējumos un tiem, kas vēlas atrast darbu, zvaniet un atcerieties, ka tiklīdz Jūs sadzirdat balsi klausules otrā galā, sākas neformāla intervija un tās iznākums ir tikai Jūsu rokās.

Interneta personāla atlases uzņēmums “CV-Online Latvia” turpina attīstīt savu piedāvājumu darba meklētājiem, uzsākot sadarbību ar vienu no vadošajiem Latvijas sludinājumu portāliem ZIP.lv.

Sadarbības rezultātā CV-Online karjeras vortālā tiek pārpublicēti visi ZIP.lv ievietotie darba sludinājumi (ap 700-800 vakancēm), tai skaitā arī par īstermiņa darbiem. Sludinājumi pieejami CV-Online sadaļā “Sludinājumu dēlis“, kurā ir iespēja arī bezmaksas pievienot sludinājumu par darba meklēšanu.
Kopumā populārākajā Latvijas karjeras vortālā www.cv.lv tagad pieejami ap 3000 dažāda veida darba sludinājumu.

Sludinājumus no ZIP.lv var aplūkot šeit

Interneta personāla atlases uzņēmums “CV-Online Latvia” uzsācis sadarbību ar “Nodarbinātības valsts aģentūru” (NVA), lai tādējādi sniegtu darba meklētājiem plašāku informāciju par NVA reģistrētajām vakancēm.

Sadarbības rezultātā CV-Online karjeras vortālā ir nākušas klāt vairāk kā 1000 jaunas vakances, tādējādi būtiski paplašinot iespējas pieteikties darbam ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos.

Sludinājumus no NVA var aplūkot šeit

Saskaņā ar CV-Online Latvia martā veikto pētījumu, kurā kopumā piedalījās vairāk nekā 7500 respondentu, šī gada laikā strādāt uz ārzemēm plāno doties 27% aptaujāto. Turpat trešā daļa no tiem ir ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa, kas šobrīd ieņem vadošus amatus.

Kvalifikācijas dalījums starp sievietēm un vīriešiem ir visai līdzīgs, taču sieviešu vidū izteikta ir speciālistu došanās uz ārzemēm (30%).

Joprojām visvairāk tiek izskatītas darba iespējas Lielbritānijā, tai seko Vācija un Norvēģija.

„Ja iepriekšējos gados varējām runāt par to, ka uz darbu ārzemēs dodas Latvijas mazkvalificētais darbaspēks, tad šobrīd pētījums apstiprina aizvien pieaugošo jauno tendenci, proti, ka iespējas izbraukt no valsts izskata aizvien vairāk kvalificēti speciālisti un dažādu līmeņu vadītāji ar augstāko izglītību. Starp visiem respondentiem, kas snieguši apstiprinošu atbildi uz jautājumu par plāniem šī gada laikā doties darba gaitās uz ārzemēm, strādājošo un bezdarbnieku skaits ir visai līdzīgs, attiecīgi 43% un 37%”, skaidro CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

52% no respondentiem, kas šī gada laikā izskata darba iespējas ārvalstīs, ir gatavi strādāt jebkuru darbu, tostarp 43% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 44% no aptaujātajiem speciālistiem. Tikai 13% mērķtiecīgi vēlas atrast darbu, kas ir līdzvērtīgs vai nedaudz zemāks par esošo kvalifikāciju. Galvenie iemesli, kādēļ respondenti dosies strādāt uz ārzemēm ir neapmierinātība ar darba samaksu Latvijā (52%), nespēja atrast
kvalifikācijai atbilstošu darbu (14%), vēlēšanās iegūt starptautisku darba pieredzi (13%), ģimenes apstākļu dēļ (8%), citu iemeslu dēļ (13%).

Latvijā vienmēr populārs bijis melnais humors par studentu dzīvi un labklājības līmeni, taču pēdējos gados šādi joki dzirdami arvien retāk – bet vai tas būtu tādēļ, ka studentu dzīves līmenis būtu ievērojami uzlabojies, vai arī tādēļ, ka pārlieku skarbā patiesība vairs nevienam nešķiet humoram piemērotākā tēma?

Šodien pārmijot vārdus ar studentiem, rodas iespaids, ka lielākā daļa jauniešu, it sevišķi tie, kuri vispār var atļauties vai ir riskējuši atļauties studēt ārpus budžeta vietām, uzturas pie vecākiem vai vismaz dala dzīvojamās telpas ar vienu vai parasti vairākiem istabas biedriem. No jauniešu mutēm nu pat var dzirdēt, ka mūsdienās par turīgiem var uzskatīt pensionārus, jo īpaši pilsētās ārpus Rīgas – viņi esot vienīgā ļaužu grupa ar garantētiem regulāriem ienākumiem. Latvijas, Eiropas un pasaules dižās finanšu ķibeles iespaidā sašaurinātajam vietējam darba tirgum jau tā esot piesātinātam ar pieredzējušiem speciālistiem, kuri darba meklējumos sastopas ar nopietnām un nepārvaramām grūtībām, studentu izredzes atrast darbu šķiet arvien mazākas.

Realitāte ir tāda, ka, ja daļa darba meklētāju cīnās par atalgojumu, tad ir arī daļa – jaunieši studiju vecumā – kuri izmisīgi cīnās par darba iespējas iegūšanu vispār. Būt jaunam, ar labu izglītību, bet bez izsveramām darba izredzēm – ļoti labi saprotams, ka tas nākotnes speciālistiem liek izvērtēt lojalitāti pret valsti un tās darba devējiem, iespējams, priekšroku dodot darbam un/vai studijām ārzemēs.

Ko darīt tai daļai studējošo jauniešu, kuri savu plānoto karjeru saista ar darba iespējām Latvijā?

1)      Sagatavo savu profesionālo rezumē vai CV.

• Ja jums nav darba pieredzes, tad detalizēti aprakstiet savas studijas, studiju darbu tēmas, kurām esat veltījuši visvairāk laika. Jūs droši varat lūgt rekomendācijas no saviem pasniedzējiem un prakses vietām.
• Ja Jums bijusi darba pieredze, tad neveltiet vairāk kā 5 sekundes amata uzrakstīšanai, bet sīki aprakstiet savu atbildību, konkrētus ikdienas uzdevumus, un paveikto darbu, savus sasniegumus.

2)      Nosaki uzņēmumus, kuros vēlētos strādāt:

• Uzņēmumi, ņemot vērā Jūsu izglītības sfēru un mērķus un iespējas tālākai karjeras attīstībai;
• Uzņēmumi, kuros ir liels kolektīvs un lieli darba apjomi, kas paver plašas iespējas jaunai amata pozīcijai.

3)      Izmantojot Internetu, plašsaziņas līdzekļus un savas zināšanas, meklējiet atbildīgās kontaktpersonas mērķa uzņēmumos un sazinieties ar tām. Arī mazos uzņēmumos tām nav jābūt īpašniekiem vai vadītājiem – saliedētos kolektīvos arī sekretāra ieteikums tiks nopietni ņemts vērā!
4)      Apvaicājieties par darba iespējām savu paziņu lokā, minot konkrētus piemērus darbiem, kādus jūs vēlētos veikt. Uzsveriet savu vēlmi strādāt un iedrošiniet radus un draugus apvaicāties ne tikai paziņām vadošos amatos, bet jebkura līmeņa darbiniekiem.
5)      Izvērtējiet iespēju iegūt darbu prakses ceļā, ņemot vērā savas karjeras vēlmes un tūlītējās vajadzības. Prakses pieredze var kalpot kā lielisks „tramplīns” karjerai, taču tad sevi būs maksimāli jāpierāda ar uzcītīgu darbu. Tai pat laikā jāatceras, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā retā prakses vieta ir pienācīgi (vai vispār) atalgota.

Diemžēl daudzi jaunieši ir spiesti uzsākt darbu bez jebkādas samaksas un ir pat gatavi to darīt – galvenais, lai tikai būtu kāda darba pieredze. Jūsu izredzes uzlabosies, ja meklēsiet darbu visos iespējamos ceļos – gan paši piesakoties darbā, zvanot uzņēmumiem, atsaucoties uz darba sludinājumiem, gan pašiem ievietojot sludinājumus par to, ka meklējat darbu.

Vai Tev ir viedoklis par to, kā studentam šodien palielināt iespējas atrast darbu? Varbūt vari dalīties ar savu pieredzi – pozitīvu vai negatīvu – šajā jautājumā? Jaunajiem darba meklētājiem lieti noderēs, ja lasītāji padalīsies ar pieredzi, saviem viedokļiem, redzējumu un ieteikumiem par to, kā Latvijas studentam šobrīd vieglāk atrast darbu!

Pirmais un galvenais, kas jāsaprot visiem – gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem: SVEŠVALODAS ZINĀŠANAS NAV DISKRIMINĒJOŠS FAKTORS, BET GAN APGŪTA IEMAŅA!

Kāpēc svešvalodu zināšana ir būtiska? Tāpēc, ka, jo labāk un jo vairāk valodas jūs apgūsiet un spēsiet izmantot ikdienā, jo vairāk pieaugs jūsu konkurētspēja darba tirgū un arī karjeras izaugsmes iespējas. Darba sludinājumos kā vienu no prasībām nereti norāda konkrētas valodas zināšanu nepieciešamību, bet bieži vien, izvērtējot pretendentus uz vakanto pozīciju, konkrētas svešvalodas zināšanas kā prasība tiek pārskatītas, ja tiek atrasts patiešām labs speciālists, kuram šīs zināšanas trūkst, tādā veidā priekšroku dodot kandidāta profesionalitātei un pieredzei un jau laikus sagatavojoties, ka valoda ir apgūstama iemaņa. Daži darba devēji ļauj un novērtē savu darbinieku apņemšanos apgūt valodas, tāpēc apmaksā viņu valodu kursu izdevumus.

Situācija Latvijas darba tirgū

Neskatoties uz Latvijā valdošajiem, nereti politizētajiem uzskatiem par valodu zināšanu nepieciešamību, ir svarīgi apzināties patiesās situācijas nopietnību. Latvijas iedzīvotājiem vairākās vecuma grupās ir problēmas ar valodu zināšanām:

• Liela daļa jauniešu, kuriem dzimtā valoda ir latviešu, arvien retāk iemācas krievu valodu, bet pārvalda angļu valodu.
• Lielai daļai pieaugušo virs 30 gadiem un vecākas paaudzes ļaužu ar krievu valodu kā dzimto valodu diemžēl ir problēmas ar latviešu valodas prasmēm, un bieži vien trūkst arī angļu valodas zināšanu.
• Lielai daļai pieaugušo virs 30 gadiem un vecākas paaudzes ļaužu ar latviešu valodu kā dzimto valodu diemžēl ir problēmas ar angļu valodas zināšanām.
• Savukārt liela daļa jauniešu, kuriem dzimtā ir krievu valoda, spēj sazināties gan latviski, gan angliski, gan krieviski.

Vispārinot, šā brīža izglītības sistēma skolās nodrošina, ka darba tirgum krietni sagatavotāki un konkurētspējīgāki ir tie jaunieši, kuriem dzimtā ir krievu valoda, jo viņi apgūst gan krievu, gan latviešu, gan angļu un/vai vēl kādu svešvalodu. Diemžēl jaunieši ar dzimto latviešu valodu, netiek vienlīdz labi sagatavoti, jo ne visiem tiek dota iespēja apgūt papildus krievu, angļu un vēl kādu svešvalodu.

Protams, jāatzīmē, ka jaunieši, kuri nepārvalda krievu valodas zināšanas un nav tās apguvuši skolā, stājoties darbā un saprotot, ka darbā ir nepieciešams izmantot trūkstošo svešvalodu, ir spējīgi to iemācīties. Problēma gan pastāv tajā, ka, jo vecāki mēs kļūstam, jo grūtāk mums ir mācīties. Bet spēja iemācīties ir atsevišķs faktors, un tā patiešām ir biežs iemesls tam, lai pieņemtu darbā cilvēku bez konkrētas valodas zināšanas.

Vietējie mediji vēršas ar nosodījumu, ka krievu valodu ne vienmēr vajag norādīt konkrēto amatu sludinājumos. Līdzīgi var runāt arī par angļu valodas nepieciešamību. Par to, vai patiešām minētā svešvaloda ir nepieciešama un kāpēc tā tiek pieprasīta, var saprast, izvērtējot sekojošas nianses:

Starptautisks vai vietējs uzņēmums;

Starptautiskā uzņēmumā, kurā atskaites par uzņēmuma darbību akcionāriem vai īpašniekiem notiek svešvalodās, bieži tiks prasītas angļu valodas zināšanas, lai, vadībai atbraucot, visi darbinieki spētu sazināties. Vietējā un/vai mazā uzņēmumā darba devējs var vaicāt pēc latviešu vai krievu valodas zināšanām, ņemot vērā paša īpašnieka dzimto valodu.

Darbinieki;

Darba devējs vienmēr ņems vērā sava kolektīva sadalījumu. Ja komanda pārsvarā sazinās latviešu valodā, tad jebkuram krieviski runājošam tiks pieprasītas ļoti labas latviešu valodas zināšanas. Tas pats attiecas uz krieviski runājošo pārsvaru kolektīvā – lai nodrošinātu labu komunikāciju un jaunu darbinieku sekmīgu iekļaušanos kolektīvā, darba devējs ņems vērā to, lai tie pretendenti, kuriem dzimtā nav krievu valoda, būtu ar labām krievu valodu zināšanām ikdienas komunikācijai ar kolēģiem.

Darba pienākumi;

Ja ikdienā meklētajam darbiniekam ir nepieciešams izmantot vairāk kā vienu svešvalodu darba pienākumu veikšanai, tad sludinājumā tas tiks norādīts. Visbiežāk svešvalodas tiks prasītas klientu apkalpošanā, pārdošanas darbā, grāmatvedībā strādājošajiem (starptautiski darījumi un saistošo dokumentu apstrāde), eksporta speciālistiem, apkalpojošam personālam: viesmīļiem, bārmeņiem, pārdevējiem veikalos; IT speciālistiem, uzņēmumu vadītājiem u.c. Svešvalodu zināšanas prasīs arī taksometru šoferiem un ekspeditoriem.

Tie, kuri pret valodām attiecas kā pret informāciju, kuru apgūstot, kļūst zinošāki, nevis kā pret patriotisma faktoru, ir ieguvēji. Tāpēc, ja jūsu valodu zināšanas neatbilst sludinājumā norādītājām prasībām un jūs šaubāties vai ir vērts pieteikties izsludinātajai vakancei, tad droši uzzvaniet sludinājumā norādītajai kontaktpersonai un uzziniet, cik lielā mērā svešvalodu zināšanas ir nepieciešamas ikdienas darbā un vai ir iespējams apgūt valodu procesā vai arī izmantot kolēģu vai tulkotāju palīdzību ikdienas darba veikšanai. Jo, ja ikdienā jums nav nepieciešams mutiski sazināties, bet svešvalodu zināšanas ir nepieciešamas tikai rakstiskām atskaitēm, tad vienmēr iespējams atrast iespēju aizvietot šo iemaņu trūkumu ar kolēģu zināšanām un palīdzību.

Pēdējo divu gadu laikā potenciālie darbinieki arvien mazāk saņem uzaicinājumus piedalīties darba pārrunās. Protams, ir izņēmumi – tādi darbinieki kā IT speciālisti vai programmētāji, par kuriem darba devēji cīnās, lai tos pieņemtu darbā – taču gandrīz ikvienam iepriekšēja sagatavošanās darba intervijai šodien ir svarīgāka nekā jelkad agrāk.

Saņemot uzaicinājumu piedalīties darba intervijā, jau sākotnējā telefonsarunā ir ļoti būtiski noskaidrot sekojošo informāciju, neatkarīgi no tā, vai konkrētajai vakancei iepriekš ir vai nav sūtīts pieteikums:

• Kas Jūs aicina uz darba pārrunām (uzņēmuma nosaukums vai atlases kompānijas nosaukums).
• Precizējiet vakanto pozīciju.
• Precizējiet zvanītāja vārdu un amatu.
• Precīzi pierakstiet tikšanās laiku un vietu.
• Pierakstiet zvanītāja telefona numuru.
• Uzziniet, cik ilga intervija ir paredzēta.
• Uzziniet, cik intervētāji piedalīsies pārrunās.
• Pavaicājiet, vai būs nepieciešams paņemt līdzi sertifikātus un/vai citus izglītību apliecinošus dokumentus.
• Pavaicājiet, vai pārrunām nepieciešams papildus sagatavoties.

Kad uzzinātas atbildes uz visiem jautājumiem, var sākties gatavošanās intervijai, kas aizņems kādu laiku pie datora. Tie, kuriem ir lielāka pieredze piedaloties darba intervijās, sagatavošanās prasa mazāk laika. Jo vairāk informācijas par sarunu, uz kuru dosities, Jūs iepriekš uzzināsiet, jo vieglāk Jums būs vest pārrunas. Tas, cik lielā mērā Jūs varat veikt izpēti pirms intervijas, ir atkarīgs no tā, vai Jūs zināt vai nezināt uzņēmuma nosaukumu. Ja uz pārrunām aicina personāla atlases kompānijas pārstāvji, tad pastāv iespēja, ka vakanci izsludinājušā uzņēmuma nosaukumu Jūs uzzināsiet tikai pārrunu laikā, bet Jūs droši varat izpētīt darba pienākumus, kuri ir paredzēti vakantajā amatā un/vai publicēti sludinājumā, ņemot vērā konkrētās sfēras specifiku, piemēram, galvenā grāmatveža pienākumi un nepieciešamās zināšanas likumdošanā atšķirsies tirdzniecības vai ražošanas sfērās.

Kādu informāciju nepieciešams sagatavot:

• Ja zināt uzņēmuma nosaukumu, izpētiet informāciju par to:

- Uzņēmuma apraksts, darbības uzsākšana.
- Uzņēmuma darbības sfēras tirgus situācija.
- Uzņēmuma konkurenti.
- Publiski zināmie sasniegumi, u.c. informācija.

• Ja neesat informēti par uzņēmuma nosaukumu, tad izpētiet sludinājumā aprakstīto sfēru.
• Izanalizējiet darba pienākumus, kas minēti sludinājumā vai kas attiecas uz konkrēto pozīciju.
• Apskatieties norunātas darba intervijas norises precīzu adresi, lai nekavētu pārrunas un ierastos laicīgi.
• Nepieciešamības gadījumā droši varat ņemt līdzi izdrukātus materiālus par uzņēmumu vai darba sludinājumu.
• Pats svarīgākais: sagatavojiet jautājumus, kurus uzdosiet intervijas laikā.

Ja Jūs dodaties uz darba pārrunām uz personāla atlases kompāniju, tad fakts, ka potenciālo darba devēju neesat izpētījis, ir piedodams, bet ja dodaties uz pārrunām pa tiešo uz uzņēmumu, tad ierodoties nesagatavotam un nezinot neko par pašu uzņēmumu, varat tikt nesaprasts no uzņēmuma pārstāvju puses.

Veltot laiku vismaz 1h iepriekšējai izpētei Jūs zināsiet kur Jūs dodaties un par ko Jūs runāsiet – Jūsu veltītās pūles parādīs Jūs kā profesionāli un patiešām vērtīgu kandidātu izvirzīšanai tālākām pārrunām uz to konkurentu fona, kuri uz interviju ieradīsies nesagatavojušies, un novērsīs neveiklu situāciju rašanos. Kā sakāmvārdā teikts – zināšanas ir pasaules atslēga!