Viens no kritērijiem, kas tiek ņemts vērā, izvērtējot darba sludinājumus, un iespaido mūsu lēmumu – nosūtīt savu pieteikumu uz konkrēto vakanci, vai ne – ir sludinājumu skatījumu statistika. Šķietami loģisks secinājums pamanot, ka sludinājumu ir apskatījuši vairāki simti vai pat tūkstoši cilvēku, ir doma, ka ir par vēlu pieteikties.

Kā reāli strādā šī statistika un kā pareizi noteikt, vai ir vai nav par vēlu nosūtīt pieteikumu?

Veidojot un publicējot darba sludinājumu, tā sastādītājs pats to aplūko vairākas reizes, kuras statistika katru uzskaita kā jaunu individuālu skatījumu. Turklāt CV-Online darba sludinājumu sistēma piedāvā ievietoto darba sludinājumu atjaunot, kā arī labot ievietoto informāciju – katra šāda reize arī tiek atsevišķi uzskaitīta statistikas vēsturē.

Nolemjot izvērtēt darba piedāvājumus, lai noteiktu, kurš mums katram ir atbilstošākais, mēs tos šķirojam pēc vairākiem nosacījumiem: darba sfēra, amats, kompānijas nosaukums, sludinājuma ievietošanas datums un sludinājuma beigu termiņš, kā arī statistikas rādītājs. Šie ir pirmie pamata kritēriji, kas nosaka, vai sludinājums tiks atvērts tālākai izvērtēšanai. Pozitīvas intereses gadījumā sludinājums tiks atvērts, lai noteiktu tā apraksta, kritēriju un darba pienākumu atbilstību meklējamam darbam. Jāsaka pavisam atklāti – ne visi kandidāti, kuri atver sludinājumu piesaka savu kandidatūru; ne visi kandidāti, kuri vēlas pieteikt savu kandidatūru, apskata to pašu sludinājumu tikai vienu reizi – visbiežāk viens cilvēks uzklikšķina uz tā paša sludinājuma vairākas reizes. Papildus tam arī sludinājuma publicētājs to apskata un atjauno, kā arī sludinājumu atver pavisam nesaistīti cilvēki: izsludinātās vakances uzņēmuma konkurējošo firmu darbinieki vai vadītāji, norūpējušies draugi vai radi, kuri cenšas palīdzēt kādam atrast darbu, bet paši sev nemeklē. Bieži vien šī statistika izaug tik liela arī tādēļ, ka sludinājumam ir ļoti garš publicēšanas termiņš, vai arī šis sludinājums tiek pagarināts vai atjaunots pēc kāda laika.

Vai patiešām uz vakanci iesūta 1000 un vairāk CV?

Protams, ne. Patiesībā parasti uz vienu sludinājumu savus pieteikumus atsūta vidēji 50 – 100 speciālisti, kuriem ir interese kandidēt tālāk, bet uz dažām vakancēm, kuru skatījumi pārsniedz 1000, iesūtīto pieteikumu skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms. Tāpēc, ja Jūs izvērtējat pieteikties sludinājumam, un domājat nepieteikties tikai tāpēc, ka sludinājuma skatījumu skaits sastāda ļoti grandiozu skaitli, mans ieteikums ir neņemt to vērā, droši sagatavot savu pieteikumu un to nosūtīt. Ja Jūs tomēr māc bažas, tad uzzvaniet kontaktpersonai, kura ir norādīta zem katra sludinājuma teksta, lai pārliecinātos par to, vai konkrētā vakance vēl aizvien ir aktuāla.

Lai iedvesmotu savus darbiniekus ģenerēt ģeniālas idejas un veicinātu radošu domāšanu, darba devējam jārūpējas par darba un atpūtas iespējām. To labi apzinās arī uzņēmums Google, kas ir ne vien interneta meklēšanas un reklāmas biznesa gigants, bet arī vieta, ko cilvēki atzinuši par vienu no labākajiem uzņēmumiem, kur vēlētos strādāt.

Google birojā Cīrihē pusdienot iespējams doties, šļūcot pa slīdkalniņu, bet gaiteņi šajā vietā vairāk atgādina naktsklubu koridorus.

Google birojā darbiniekiem ir iespēja strādāt un atpūsties arī bērza koka dārza mājiņās, vērojot bērzu stumbrus visapkārt, vai nodoties pārdomām vannā, skatoties uz akvāriju. Pārrunām paredzētas stilizētas ziemeļu tautu mājiņas, pie kurām redzams arī pingvīns.

Tomēr gadījumā, ja, skatoties uz šīm fotogrāfijām, parādījusies vēlme strādāt tādā birojā, ir derīgi zināt, ka tas nemaz nav tik vienkārši – nepieciešama lieliska izglītība un ļoti labas zināšanas.

Uzņēmums Google, kuru uzņēmējdarbības un inženierzinātņu studenti uzskata par pievilcīgāko darba devēju pasaulē, tāpat slavens arī ar netradicionālajām darba intervijām, kurās uzdotie jautājumi dažkārt potenciālajiem darbiniekiem var šķist neatbildami.

Vairāk bildes šeit: http://picasaweb.google.com/zurich.office.images/ZurichOfficePhotos#5415833239957135090

Jau gadiem ilgi darbinieki visā pasaulē cenšas izdomāt ticamus attaisnojumus, lai neierastos darbā un dabūtu slimības atvaļinājumu, kaut arī patiesībā viņi vienkārši vēlas atpūsties. Jauns pētījums atklāj, ka pasaulē ir pietiekams daudzums cilvēku, kuriem vēl daudz jāmācās, lai izdomātu veiksmīgu atrunu stāstu.

Uzņēmums Harris Interactive veicis plašu pētījumu ASV, aptaujājot 3 100 darbiniekus un 2 400 darba devējus, lai noskaidrotu sliktākās atrunas, lai neierastos darbā. Pašas neticamākās atrunu vidū ir vistu uzbrukums un neveiksmīga matu pārstādīšana.

Pētījumā atklāts, ka teju 30% darbinieku pietiekuši slimības atvaļinājumu laikā, kad patiesībā viņi varējuši doties uz darbu.

Harris Interactive apkopoto ASV darbinieku sliktāko atrunu TOP 10 (Brīdinām! Šīs atrunas labāk neizmantot):

1. Vista uzbrukusi manai mātei.
2. Man pirksti iesprūduši boulinga bumbā.
3. Man radusies ķibele ar matu pārstādīšanu.
4. es aizmigu pie galda, kad mājās strādāju, un atsitu galvu, kas izraisīja kakla savainojumu.
5. Govs ielauzusies manā mājā un man jāgaida apdrošinātāja.
6. Man iesprūda kāja atkritumu smalcinātājā.
7. Es šodien nejūtos pietiekami gudrs.
8. Man jānopļauj mauriņš, lai izvairītos no tiesas prāvas par nesakoptu sētu.
9. Es apdedzināju muti, ēdot ķirbja pīrāgu. (zvans saņemts dienu pēc Pateicības dienas)
10. Es biju laivā Ēri ezerā un laivai izbeidzās degviela. Krasta apsardze mani izvilka ezera Kanādas pusē.

Avots: DB.lv

Tātad, lai aizpildītu man atvēlēto un joprojām tukšo laukumu, un pie viena izklaidētu arī jūs, turpinu censties paskatīties uz nodarbinātības lietām no cita skatu punkta. Šoreiz  – pamācība kā pareizi ieņemt svarīga cilvēka pozu un nomotivēt savu nepieciešamību strādāt.

Taču, lai aizpildītu man atvēlēto tukšo laukumu un pie viena izklaidētu arī jūs, centīšos paskatīties uz nodarbinātības lietām no cita skatu punkta. Šoreiz neliela, sen aizmirsta, tomēr visai interesanta reklāma. Kas zin, varbūt kādam noder – iedvesmai!

Video attēlota kāda amerikāņa darbadiena, kas sākas ar rāpšanos 539 metru augstā TV translācijas tornī bez drošības stiprinājumiem! Drīzumā Ņujorkā tiks uzsliets vēl par pāris metriem augstāks tornis, tā ka tev ir iespēja pieteikties strādāt par tā tehnisko darbinieku… Cilvēkiem ar vājiem nerviem neskatīties!

Avots: SestDiena

Tā nu arī šoreiz, paralēli konspirāciju teorijām un uzjautrinošiem secinājumiem par masonu organizācijas pārstāvju varenību, to dzimumorgānu izmēriem un Pī cipara cienīga diametra negatīvo ietekmi uz pasaules finanšu sistēmas stabilitāti, kāds runātājs pievērsās cilvēka dabas apspriešanai, norādot uz prāta un darba spēju degradēšanos, kas arī mani rosināja uz visai subjektīvām pārdomām par cilvēka prasmi, vēlmi un motivāciju strādāt. Tāpēc šajā rakstā esmu nolēmis visai filozofiski pieiet bezdarba problēmai un pameklēt vainu mūsos pašos (ne tik daudz apkārtējos apstākļos), cenšoties izprast vai gadījuma pēc vidējais aritmētiskais mūsdienu cilvēks neizbēgami nav kļuvis par tādu kā pus koka lēcēju, kurš patiešām nemāk un negrib strādāt?

Pirmkārt, laikam jau mums visiem ir jāatzīst, ka vērtējot no senču perspektīvas esam zaudējuši darba tikumu un nevērtējam to kā mūsu dzīves pamatvērtību. Ja agrāk darbs tika uztverts kā neatņemama personas identitātes sastāvdaļa, tad šobrīd tas ir tikai instruments. Instruments, ar kuru ir iespējams sasniegt brīvību, baudu un iespēju paslinkot. Un kā jau jebkurš instruments, arī darbs ir vērtējams pēc tā, cik labi tas spēj nodrošināt gala rezultātu, proti, brīvību no darba. Patiesībā tas ir nedaudz ironiski – mēs strādājam, lai nopelnītu iespēju nestrādāt. Un tas nav morāls pārmetums visai cilvēcei – mēs gluži vienkārši dzīvojam tādā pasaulē; mēs dzīvojam merkantilā un materiālā ilūziju vidē, kur dīkstāvei, zvilnēšanai un pat tukšam gaisam ir iespējams radīt lielisku pievienoto vērtību. Darba tikums ir kļuvis lieks.

Otrkārt, visai apšaubāma ir kļuvusi cilvēka spēja priecāties par darbu, izjust gandarījumu par paveikto. Protams, joprojām pastāv virkne romantisku sapņotāju un ietiepīgu ideālistu, kuri iztiku pelna darot lietas, kuras tiem ir patīkamas, taču ar vien lielāks vairums darbspējīgo ļautiņu sapņo nevis par sevis realizēšanu caur darbu, bet gan par sevis apliecināšanu caur lietām. Un lai iegūtu lietas, ir nepieciešams atalgojums. Tāpēc mēs strādājam. Un tāpēc daudzi no mums strādā tur, kur nemaz nevēlas un nevar izturēt, taču var nopelnīt. Šajā kontekstā visai piemērota varētu būt viena no Vērmanītī saklausītajām atziņām – nauda ir saindējusi cilvēku prātus vēl pirms tā sāka smirdēt, un pasaulei tas nenāk par labu. Neteikšu, ka man būtu kādas pretenzijas pret naudu un ka man tā nepatiktu, tomēr tā visa padarīšana ar vienaldzīgu attieksmi un zombiska darba veikšana varētu kļūt nedaudz biedējoša.

Visbeidzot, ar vien lielākas problēmas ne tikai darba tirgū, bet arī cilvēku galvās rada efektivitātes trūkums. Nenoliedzami, darba efektivitātes celšana atsevišķos uzņēmumos un tautsaimniecībā kopumā ir jau ilgstoši risināta problēma, tomēr indivīda līmenī darba efektivitāte (lasi – spēja pabeigt iesākto līdz galam), šķiet krītas un visai ievērojami. Pavisam noteikti mūsu pasaules vēsturē cilvēks vēl nekad nav bijis spējīgs uzsākt tik daudz darbus vienlaicīgi un droši vien vēl nekad nav atstājis tik daudz ieceru pelavās. Iespējams, ka kritiskais racionālisms ar savu falsifikācijas teoriju ir lielisks zinātniskā potenciāla virzītājs, tomēr praktiskās lietās krietni vien noderīgāk varētu būt iesākto novest līdz galam. Arī mans jau minētais parka dīkdienis savas runas nobeigumā svinīgi deklarēja Maikla Faradeja vārdus – visu manu veiksmju pamatā ir tikai viens faktors – es visas iesāktās lietas novedu līdz galam. Tad nu, lai arī jums, cienītie lasītāji, izdodas sevī atrast pietiekami motivācijas novest līdz galam visas iesāktās lietas. Protams, daudzas no tām varētu būt bez īpašas jēgas un noderīguma, taču padarīts darbs ir labs darbs. Un, protams, neaizmirstiet par pirmajiem diviem vaļiem- tikumu un prieku. Atvaļinājums ir beidzies – laiks Strādāt ar lielo burtu.

P.S. Bezmaksas pielikumā nedaudz optimisma, iedvesmas un spēka nepilnu 17 minūšu garumā!

Vislabāk apmaksātā darba vieta ASV ir ķirurga profesija, kurā vidējā alga ir 219,7 tūkst. ASV dolāru gadā. Krīzes gads nekādi nav ietekmējis šo amatu, jo, salīdzinot ar pagājušā gada datiem, ķirurga profesijas atalgojums ir pat palielinājies. Pērn ķirurgi pelnīja 206,7 tūkst. ASV dolāru gadā.

Otrs apmaksātākais darbs ASV ir anestezeologa profesija.

Vislabāk apmaksātās profesijas ASV ir saistītas ar medicīnu, jo pirmajā desmitniekā deviņas vietas ieņem tieši šīs sfēras darbinieki. Devītajā vietā iespraucies ir izpilddirektora amats.

Saraksta pirmajās 25 vietās iekļuva arī tādas profesijas kā inženieris, advokāts, pilots un finanšu menedžeris.

Savukārt vismazākās algas ASV ir pavāriem un oficiantiem, kuru vidējie gada ienākumi ir 18,1 tūkst ASV dolāru.

Sarakstā vēl iekļuvuši: PR speciālists, reklāmas aģentūras klientu menedžeris, nekustamā īpašuma mākleris.

Portāls aptaujāja cilvēkus, lai noskaidrotu arī sliktākās profesijas. Par sliktāko atzīts dažādu darbu veicējs naftas ieguves vietā. Par otru sliktāko atzīts meža izcirtēja amats, bet trešajā vietā – metalurgs. Vēl sarakstā iekļuvuši tādi amati kā: fermeris, metinātājs, atkritumu izvedējs, taksists, celtnieks, elektromērījumu veicējs un pastnieks.

Avots: apollo.lv