Esat lasījuši ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 23. pantu? Tas paredz: „Katram cilvēkam ir tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu.” * * Hm, kā šīs tiesības īstenot, – ar gudrību, veiklību, izturību vai zobiem un nagiem, ir katra paša ziņā. Vēl varu atgādināt, ka mums visiem ir arī tiesības uz attīstību, laimi un citām labām lietām. Jebkuros laika un ekonomiskos apstākļos.

Pasaules ekonomikas īslaicīgā sabrukuma iespaidā radītajā bezdarba vilnī, reti kuru atlaida tādēļ, ka slikti strādāja. Es dzirdēju piemēru, ka neliela uzņēmuma finanšu direktoru atbrīvoja no darba ar pamatojumu, ka viņam bija vislielākā alga. Pēdējās nedēļās man jau sāk likties, ka reizēm darbu atsaka, jo vienkārši nepatīk kā otrs elpo

Visiem ir iepriekšējā darba pieredze. Tā pēkšņi vairs neskaitās? Jo „treknajos gados” bija viegli strādāt?  Tiešām, viss notika pats no sevis? Gribētu satikt tos cilvēkus. Man ir darba pieredze gan uz risku orientētos, gan procesiem orientētos uzņēmumos, savā uzņēmējdarbībā – visur bija liela slodze un lētu, efektīvu risinājumu meklēšana.

Ārpus CV aprakstītā, katrs cilvēks ir ieguvis dzīves pieredzi, reizēm tiekot galā ar situācijām, kas savā sarežģītībā simtkārt pārspēj jebkurus darba pienākumus. Mani reizēm intervijās mulsina jautājumi par tēmu vai spēšu apgūt uzņēmuma specifikai vajadzīgo. Ja padomā, cik daudz jaunu lietu un uzvedības modeļu (pārtikas, higiēnas, apģērba, mobilo, interneta, naudas, attiecību u.c. sfērās) esam apguvuši pēdējo 10-20 gadu laikā!  Ārpus profesionālajām iemaņām katram ir vēl citas prasmes un kāda no tām izcili laba – vienalga, vai tā būtu snovošana vai kūku cepšana.

Mierinājumam par nākotni – ekonomisti prognozē, ka pēc kāda laika katastrofāli trūks darbinieku. Tad varēsim uz šo posmu atskatīties jau ar citu vērtējumu.

*http://www.delfi.lv/news/national/politics/apskats-bezdarbnieki-stradat-negrib-neprot-un-nav-gatavi.d?id=32355287
**http://www.tiesibsargs.lv/lat/cilvektiesibas/socialas__ekonomiskas_un_kulturas_tiesibas/

Ko es domāju? Kokam vienmēr ir divi gali! Esmu sastapusi kandidātus, kuri intensīvi meklē darbu, taču viņu profesijā vakanču vienkārši visiem nepietiek un ir arī darba ne-meklētāji, kas zaudējuši darbu pavasarī, vasarā ir nolēmuši atpūsties un tagad rudenī uz jautājumu „vai tu kaut ko meklē”, atbild, ka ko nu tagad, tūlīt būs Jaunais Gads, bet tad gan noteikti sākšu kaut ko darīt. Izskatās, ka šiem darba ne-meklētājiem darbu nevajag!

Kas notiks? Domāju, ka ar laiku šāda darba devēju attieksme novedīs pie darba ņēmēju masveida melošanas CV – nepareizi darba beigu datumi, fiktīvas darba vietas, utt. Un katram kandidātam nāksies iziet cauri n-tajām pārbaudēm un kontrolēm un jāpiestāda visneiedomājamākie pierādījumi, lai pierādītu, ka viņš nav kamielis.

Ko es ieteiktu? Lai samazinātu iespēju darba devējiem diskriminēt kandidātus pēc šī principa, der norādīt, ar ko tad cilvēks nodarbojas pa to laiku, kamēr ir bez darba. Piemēram, palīdzu vecākiem lauku saimniecībā, iesaistos tādos un šitādos projektos, konsultēju par to un to, mācos angļu valodu kursos, nu, vai arī galu galā var nodarboties ar labdarību un kaut vai iet palīdzēt kādai dzīvnieku patversmei rūpēties par četrkājainajiem bāreņiem. Svarīgākais ir parādīt, ka kaut ko dari, nevis veselu gadu sēdi pie televizora un gaidi, ka darbs nokritīs pats no gaisa.

Kurā CV sadaļā to ierakstīt? Kursus pie kursiem, konsultācijas un „haltūras” pie darba pieredzes, labdarību pie papildus informācijas vai arī var pieminēt motivācijas vēstulē.

Ko nekādā gadījumā nedarīt? Viennozīmīgi – nemelot CV!

Ja kādam ir vēl kādas konstruktīvas idejas, ko vēl varētu darīt, priecāšos saņemt šīs idejas uz e-pastu blogs@cv.lv. Konstruktīvās idejas apsolu apkopot un pēc kāda laika arī publiskot!

Programmas ietvaros Nordea klientiem bezdarbniekiem tiks piedāvātas bezmaksas lekcijas un semināri par tematiku, kas palīdzētu celt viņu konkurētspēju darba tirgū. Īpašs ir programmas ietvaros izveidotais Nordea Stipendiju fonds. Tas paredz, ka „Iespēju skolas” dalībniekiem būs dota iespēja arī pašiem vadīt nodarbības citiem bezdarbniekiem, par to saņemot finansiālu atbalstu.

„Jau kopš pērnā gada beigām pastiprināti sekojam līdzi savu kredītņēmēju iespējām atmaksāt kredītus un meklējam arvien jaunus risinājumus, kas tajā brīdī visvairāk spētu sniegt atbalstu finanšu grūtībās nonākušajiem klientiem. Tā, piemēram, līdz šim jau vairāk nekā 200 klientiem esam piemērojuši tā saucamās „Bezdarbnieka kredīta brīvdienas”, kad uz laiku nav jāmaksā ne pamatsumma, ne procenti,” stāsta Nordea bankas vadītājs Valdis Siksnis.

„Tomēr bankas risinājumi spēj palīdzēt īstermiņā. Ilgtermiņā klienta finanšu situāciju atrisina atgriešanās darba tirgū. Tādēļ šobrīd visvērtīgākais atbalsts bez darba palikušajiem ir palīdzēt celt viņu konkurētspēju. Esam izpētījuši dažādas iniciatīvas, ko īsteno valsts un nevalstiskās organizācijas un kopā ar sadarbības partneriem piedāvāsim Nordea klientiem savu atbalsta programmu,” norāda V. Siksnis.

„Nordea mācību programmas „Iespēju skola” mērķis ir sniegt dalībniekiem papildu zināšanas un prasmes, kas noderētu darba tirgū, meklējot jaunu darba vietu un rosināt radīt jaunas idejas, kas būtu par pamatu veiksmīgas uzņēmējdarbības sākšanai. Ne mazāk svarīgi ir motivēt nepadoties šajā ekonomiski grūtajā laikā,” stāsta Nordea Personāla vadītāja Viktorija Veisa.

Mācību programma bezdarbniekiem „Iespēju skola” veidota no trīs daļām. Pirmkārt, tās ir mācības reizi mēnesī speciālistu vadībā par bezdarbniekiem aktuāliem tematiem – personīgo finanšu plānošana, padomi CV un motivācijas vēstuļu uzlabošanai, kā arī semināri radošās domāšanas attīstīšanai. Otrkārt, „Iespēju skola” ir socializēšanās iespēja – dalībnieki var satikties, iepazīties, pārrunāt veiksmes un neveiksmes darba meklējumos un apspriest idejas uzņēmējdarbības sākšanai. Treškārt, programmas ietvaros ir izveidots Stipendiju fonds. Uz stipendijām konkursa kārtībā var pretendēt programmas dalībnieki, sniedzot savu ieguldījumu programmas norisē – vadot nodarbības vai palīdzot īstenot projektu „Iespēju skola”. Ko meklē darba devējs?

„CV-Online Latvia” vasarā veiktais pētījums apstiprina, ka darba meklētājiem ir jāpilnveido savas iemaņas CV un motivācijas vēstules sastādīšanā, turklāt nedrīkst zaudēt optimismu un apņēmību darba meklēšanas procesā. Gandrīz visi aptaujas dalībnieki, darba devēji, norādīja, ka saņem nekvalitatīvus un vakances prasībām neatbilstošus dzīvesgājuma aprakstus (CV). Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc darba meklētājs nesaņem darba piedāvājumu, ir minēts negatīvisms,” stāsta „CV-Online Latvia” Biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

„Analizējot kursu tematiku, ko šajā laikā darba devēji izvēlas pasniegt saviem darbiniekiem, jāsecina, ka uzņēmumu vispieprasītākās prasmes ir darbinieku spēja domāt radoši un rīkoties proaktīvi, sadarboties un strādāt komandā, kā arī labas pārdošanas spējas, argumentēšanas prasme, prasme vadīt sarunas un ātri pieņemt lēmumus. Šīs ir zināšanas un iemaņas, kuras motivēsim apgūt arī „Iespēju skolas” dalībniekus,” norāda SIA „Triviums apmācība” valdes locekle Inese Kuka.

Vairāk par mācību programmu bezdarbniekiem „Iespēju skola” lasiet šeit.