Pēdējo divu gadu laikā potenciālie darbinieki arvien mazāk saņem uzaicinājumus piedalīties darba pārrunās. Protams, ir izņēmumi – tādi darbinieki kā IT speciālisti vai programmētāji, par kuriem darba devēji cīnās, lai tos pieņemtu darbā – taču gandrīz ikvienam iepriekšēja sagatavošanās darba intervijai šodien ir svarīgāka nekā jelkad agrāk.

Saņemot uzaicinājumu piedalīties darba intervijā, jau sākotnējā telefonsarunā ir ļoti būtiski noskaidrot sekojošo informāciju, neatkarīgi no tā, vai konkrētajai vakancei iepriekš ir vai nav sūtīts pieteikums:

• Kas Jūs aicina uz darba pārrunām (uzņēmuma nosaukums vai atlases kompānijas nosaukums).
• Precizējiet vakanto pozīciju.
• Precizējiet zvanītāja vārdu un amatu.
• Precīzi pierakstiet tikšanās laiku un vietu.
• Pierakstiet zvanītāja telefona numuru.
• Uzziniet, cik ilga intervija ir paredzēta.
• Uzziniet, cik intervētāji piedalīsies pārrunās.
• Pavaicājiet, vai būs nepieciešams paņemt līdzi sertifikātus un/vai citus izglītību apliecinošus dokumentus.
• Pavaicājiet, vai pārrunām nepieciešams papildus sagatavoties.

Kad uzzinātas atbildes uz visiem jautājumiem, var sākties gatavošanās intervijai, kas aizņems kādu laiku pie datora. Tie, kuriem ir lielāka pieredze piedaloties darba intervijās, sagatavošanās prasa mazāk laika. Jo vairāk informācijas par sarunu, uz kuru dosities, Jūs iepriekš uzzināsiet, jo vieglāk Jums būs vest pārrunas. Tas, cik lielā mērā Jūs varat veikt izpēti pirms intervijas, ir atkarīgs no tā, vai Jūs zināt vai nezināt uzņēmuma nosaukumu. Ja uz pārrunām aicina personāla atlases kompānijas pārstāvji, tad pastāv iespēja, ka vakanci izsludinājušā uzņēmuma nosaukumu Jūs uzzināsiet tikai pārrunu laikā, bet Jūs droši varat izpētīt darba pienākumus, kuri ir paredzēti vakantajā amatā un/vai publicēti sludinājumā, ņemot vērā konkrētās sfēras specifiku, piemēram, galvenā grāmatveža pienākumi un nepieciešamās zināšanas likumdošanā atšķirsies tirdzniecības vai ražošanas sfērās.

Kādu informāciju nepieciešams sagatavot:

• Ja zināt uzņēmuma nosaukumu, izpētiet informāciju par to:

- Uzņēmuma apraksts, darbības uzsākšana.
- Uzņēmuma darbības sfēras tirgus situācija.
- Uzņēmuma konkurenti.
- Publiski zināmie sasniegumi, u.c. informācija.

• Ja neesat informēti par uzņēmuma nosaukumu, tad izpētiet sludinājumā aprakstīto sfēru.
• Izanalizējiet darba pienākumus, kas minēti sludinājumā vai kas attiecas uz konkrēto pozīciju.
• Apskatieties norunātas darba intervijas norises precīzu adresi, lai nekavētu pārrunas un ierastos laicīgi.
• Nepieciešamības gadījumā droši varat ņemt līdzi izdrukātus materiālus par uzņēmumu vai darba sludinājumu.
• Pats svarīgākais: sagatavojiet jautājumus, kurus uzdosiet intervijas laikā.

Ja Jūs dodaties uz darba pārrunām uz personāla atlases kompāniju, tad fakts, ka potenciālo darba devēju neesat izpētījis, ir piedodams, bet ja dodaties uz pārrunām pa tiešo uz uzņēmumu, tad ierodoties nesagatavotam un nezinot neko par pašu uzņēmumu, varat tikt nesaprasts no uzņēmuma pārstāvju puses.

Veltot laiku vismaz 1h iepriekšējai izpētei Jūs zināsiet kur Jūs dodaties un par ko Jūs runāsiet – Jūsu veltītās pūles parādīs Jūs kā profesionāli un patiešām vērtīgu kandidātu izvirzīšanai tālākām pārrunām uz to konkurentu fona, kuri uz interviju ieradīsies nesagatavojušies, un novērsīs neveiklu situāciju rašanos. Kā sakāmvārdā teikts – zināšanas ir pasaules atslēga!

Es varu pastāstīt par saviem secinājumiem. Runājām trīs stundas. Teorētiski viss ir zināms, skaidrs un vienkāršs. Praktiski – uzvedības mode mainās un idejas, ko darīt citādi, ir drusku kodīgas, bet ļoti vērtīgas. Ieteikumus Ilze izteica saudzīgi, netieši norādot un vēl divreiz atkārtojot, kā pasvītrodama.

Galvenā doma: intervija ir biznesa saruna, vienošanās, kuras mērķis ir abpusēji izdevīgs darījums – ilgtermiņa darba līgums. Abām pusēm ir savs sarakstiņs, ko tā vēlas no otras  un cik ir gatava piekāpties. Svarīgi ir pareizi noskaidrot, ko darba devējs meklē un vai es to varu piedāvāt. Un tad vienošanās par cenu: skaidrs, ka viens vēlas notirgot sevi maksimāli dārgāk, otrs – maksāt mazāk. Visas šīs nianses pārrunājām.

Lielākais murgs man būtu iet uz darbu katru dienu tikai tādēļ, lai reizi mēnesī saņemtu algu. Man ir būtiski, lai darbam būtu jēga, tas ir interesants. Ja tādu atrodu, darba devējs manā personā iegūst darbinieci, kura strādās no sirds un intensīvi, noteikti izdarot vairāk, kā tiek samaksāts. Šķiet, mana stratēģija nedarbojas šai laikā, kad daudzi uzņēmumi ir spiesti domāt par izdzīvošanu. To arī pašlaik mēģinu „sagremot” – ka intervija nav jāuztver emocionāli un darbs nav nekas personisks. Vien precīzi jāizspēlē soli pa solim viss process,  pelēcīgi neizlecot (jo pie lielās darba ņēmēju izvēles, sevi var izgāzt ar vienu teikumu), galvenais, lai sapogājas vēlmju un iespēju zobratiņi.

Laikam veiksmīga intervija ir kā braukšana ar divriteni – jāiemācās noturēt līdzsvaru – starp saspringumu un atslābumu, racionālu attieksmi un uguntiņu acīs. Cerams, ka tāpat kā ar riteni – vienreiz iemācies un derēs visam mūžam

Man nav ne mazāko pretenziju vai aizspriedumu, ja, izvērtējot kandidātu, tiek uzdoti kādi teorētiski uzdevumi, kas saistīti ar amatu, uz kuru kandidāts pretendē, ja tiek uzdoti kādi uzdevumi, kuros pārbauda loģisko domāšanu, spēju saprast galveno domu tekstā / runā u.tml., tas viss ir normāli. Psiholoģijas testi, lai kādā formā tie arī būtu – kuros kaut kas jāzīmē, vai jāiedomājas sevi kādā pasaku tēlā…. nē, tas nav domāts darba intervijām. Ja tā padomā, arī, ja šos testus vada profesionālis, diez vai tik ļoti rakāties kandidāta dvēselē būtu īsti korekti, manuprāt, tas ir pārāk personīgi. Par ģimenes stāvokli, reliģisko piederību un līdzīgus jautājumus taču nedrīkst uzdot.

Ak, jā, gandrīz vai aizmirsu pašu galveno „modes tendenci” – darba intervijai vairs nav jānotiek klātienē. Nav nekas neparasts, ka pirmā atlases kārta notiek ar telefona starpniecību. Visbiežāk šādu praksi izmanto personāla atlases uzņēmumi, bet ne tikai. Arī potenciālais darba devējs var piezvanīt un veikt pārrunas pa telefonu, lai saprastu aicināt jūs uz tikšanos vai nē. Varbūt izklausās kaut kā nepieklājīgi, neprofesionāli un sazina vēl kā, bet, teikšu godīgi, man šī ideja patīk, tiešām patīk. Nav jābrauc uz interviju, jādomā ko vilkt mugurā, lieki jāstreso gatavojieties. Atskan telefona zvans, piecpadsmit minūšu saruna un otra puse zina vai tava darba pieredze un prasības atbilst viņu prasībām, tu – uzzini, vai šis darba devējs un viņa piedāvājums tevi vispār interesē.

Ja jūs esat tikko uzsākuši darba meklētāja karjeru, un pēdējie darba meklējumi notikuši pāris gadus atpakaļ, lūk, vēl dažas lietas, kas šajā jomā mainījušās:

- Aizmirstiet sen uzrakstīto īso CV, kurā redzama vien iegūtā izglītība, darba pieredze un vēl šādi tādi sīkumi. Šobrīd par CV tiek uzskatīts izvērstais CV, „vecais – labais” vairs nav derīgs.

- Pagājis laiks, kad motivācijas vēstules tika prasītas tikai tādēļ, ka tā darba sludinājums izskatās „smukāks”, tagad motivācijas vēstules tiek lasītas un vērtētas.

- Pieteikšanās termiņš – mēnesis, atlase – nedēļa – pagātne. Visticamāk, ka pieteikšanās konkursam būs 1-2 nedēļas (pēdējā laikā gan šis laiks atkal palielinās), atlase – mēnesis.

- Ziņa, ka jūs īsti neesat tas, ko uzņēmums meklē – laikam jau nekas nav mainījies. Ja pēc CV nosūtīšanas jūs saņemat zvanu ar uzaicinājumu uz darba interviju – apsveicu, ja ne – tas uzskatāms par atteikumu, reti kurš uzņēmums atsūta atteikuma vēstuli. Tomēr, ja darba intervija ir notikusi, bet nav bijusi veiksmīga, pastāv diezgan liela iespēja, ka sava nākotne nebūs jāzīlē, atteikuma vēstule tiks atsūtīta.

Nākošā lieta, kas ir būtiski mainījusies – atbildes saņemšana pēc notikušās darba intervijas. Laikam jau mani dzīve lutinājusi, vai arī pati tik jauka un laba, ka līdz šim (runājot par posmu pirms dižproblēmas) atbildi pēc darba intervijas esmu saņēmusi uzreiz pēc darba intervijas beigām, attiecīgās dienas laikā vai, sliktākajā gadījumā, nākošajā dienā. Draugi, kuri startējuši „garajos”, divu kārtu konkursos, atbildi pēc darba intervijas saņēma dažu dienu laikā, katrā ziņā, mēnesis bija pietiekoši ilgs laiks, lai saņemtu uzaicinājumu uz darba interviju, izietu, tiem laikiem, „garo” atlases konkursu, saņemtu atbildi un stātos darbā. 2010. gadā aizmirstiet par šādiem „kosmiskiem” ātrumiem! Personīgi man zināmais visīsākais ceļš līdz darba iegūšanai (uzaicinājums uz darba interviju – atbilde – darba līguma noslēgšana) ir divas nedēļas, šajā gadījumā gan lielu lomu nospēlēja „pazīšanās”, jo darbinieki tika meklēti „caur draugiem”. Otro vietu ieņem konkurss ar divām atlases kārtām un iegūtu darbu pēc triju nedēļu saspringuma. Noteikti jau ir pietiekoši daudz gadījumu, kad no pirmās darba intervijas līdz darba iegūšanai paiet vien mēnesis, bet vairākumā gadījumu laikam jau jārēķinās ar mēnešiem diviem, jo starp atlases kārtām vien paiet nedēļa – divas – trīs un, tā kā atlases kārtas ir vairākas, rēķiniet paši. Turklāt absolūta norma ir, ja jums sola sniegt atbildi, piemēram, nedēļas laikā, bet šī nedēļa lēnām pārtop par divām… trim… Es ieteiktu pārrunu laikā painteresēties par to, cik ātri jāstājas darbā, kas noticis ar iepriekšējo darbinieku un cik pozīcija, uz kuru jūs kandidējat, ir svarīga uzņēmumam. Jo darbinieks akūtāk un steidzamāk vajadzīgs, jo lielāka iespēja, ka konkurss ātrāk beigsies, bet, ja amats, uz kuru jūs kandidējat, tiek veidots un līdz šim šāda štata vieta nav bijusi, visticamāk, ka konkurss ievilksies divu un pat trīs mēnešu garumā. Man zināmais rekords ir septiņas nedēļas. Tik ilgā laikā kādam manam draugam solīja sniegt atbildi par pirmās atlases kārtas rezultātiem. Atbildi viņš nav sagaidījis, jo pagājis tikai nedaudz vairāk par mēnesi, bet, pēc triju nedēļu gaidīšanas, pieņēma kādu mazāk kārdinošu darba piedāvājumu, drošs paliek nedrošs.

Kas vēl mainījies pēdējo gadu laikā – nākošajā nedēļā.

Ko no Jums grib uzņēmuma personāla speciālists?

Visdrīzākais viņa uzdevums būs veikt pirmo iepazīšanos, noskaidrot vai Jūsu raksturs ir piemērots veicamajam darbam un cik labi Jūs spēsiet iekļauties kolektīvā.

Jums tiks arī uzdoti vispusīgi un virspusēji jautājumi par iepriekšējo darba pieredzi ar domu vai esat darījis tās lietas, kas šajā uzņēmumā šim amata veicējam būs jāveic.

Ko darīt? – Esiet smaidīgi, atvērti, ieinteresēti, stāstījumu maksimāli pietuviniet sludinājumā minētajām prasībām! Var pajautāt vispārīgus jautājumus par uzņēmumu, bet tikai tādus uz kuriem uzņēmuma mājas lapā nebūs jau atbildēts. Nekādā gadījumā uz aicinājumu uzdot jautājumus neatbildiet, ka viss skaidrs un jautājumu nav.

Ko no Jums grib nodaļas vadītājs?

Mazāk viņš mēģinās iedziļināties cik jauks Jūs esat, viņam svarīgi būs, vai Jums ir vēlēšanās (uguntiņa acīs) vajadzīgos darbus darīt un arī zināšanas par to – kā to izdarīt, vai esat patstāvīgs un tai pat laikā vai varat bez ierunām pildīt komandas, vai strādājat ātri, utt.

Ko darīt? – Koncentrējiet stāstījumu uz iepriekšējo darba pieredzi saistībā ar nākotnes darbu, varat runāt par specifiskām lietām kā līdzīgs ar līdzīgu. Varat pajautāt būtiskas specifiskas detaļas par veicamajiem pienākumiem.

Ko no Jums grib uzņēmuma vadītājs?

Uzņēmuma vadītājs parasti ir „liels cilvēks” ar globāla mēroga domāšanu. Viņam svarīgi būs vai Jūs orientēsieties nozarē vai zināsiet konkurentus, būsiet spējīgs saskatīt lietas perspektīvā.

Ko darīt? – Saruna jāveic vairāk vispārīgāka un jautājumi jāuzdod globāli, vadītājs ļoti bieži nezinās Jūsu potenciālā darba detaļas, nenostādiet viņu neērtā pozīcijā, kurā viņam ir jāsāk stostīties un izlocīties no atbildes.

Ko no Jums grib ziņkārīgais?

Neko! Pavērot, kā Jūs izturat spiedienu, pabaudīt visvarenības sajūtu un pēc tam, protams, izteikt savu kritisko un vienmēr pareizo viedokli.

Ko darīt? Laipnība, uzmanība, acu kontakts un kāds atzinīgs vārds par kādiem uzņēmuma sasniegumiem – ir Jūsu ieroči un trumpji. Ja viņš gadījumā kaut ko stāsta – aktīvi un ar apbrīnu klausīties viņā un nekādā gadījumā nepārtraukt, jo šis ir viņa „zvaigžņu” brīdis, ne Jūsējais!

Ko no Jums grib atlases kompānijas cilvēks?

Nu, ar mums kā ar bitēm!:) Dažādi – viss atkarīgs, ko klients vēlas, lai mēs noskaidrojam! Dažreiz tās var būs pavisam vienkāršas lietas – vai cilvēks ir proaktīvs un ieinteresēts, citreiz vai nav t.s. „pārziemotājs”, bet citreiz tas var arī būt kāds ļoti sarežģīts projekts, kurā mums būs uzdots kandidātu izpētīt 360 grādos un zem mikroskopa!:)

Ko darīt? Neatkarīgi no tā, kas un cik daudz cilvēku Jūs intervē, padoms ir viens – vērojiet un vērtējiet arī viņus, kā viņi izturas, kā reaģē uz Jūsu atbildēm, jo no cilvēka reakcijas jau vien ļoti daudz ko var saprast un secināt. Lieciet lietā empātiju un mēģiniet iejusties viņu vietā. Viņi intervijā ir Jūsu klienti un klienti ir jācenšas izprast – kuram māte, kuram meita, bet kuram vispār – kleita!:)

Bet, jebkurā gadījumā, kā parasti, ja Jums intervija šķiet nepatīkama, Jums ir tiesības to jebkurā brīdī pārtraukt, pateikties par Jums atvēlēto laiku un iet projām!

Veiksmi intervijās vēlot!

Vairākām liepājniecēm gājiens uz darba interviju kādā ķīniešu veikalā beidzās nevis ar vienkāršu parunāšanu, bet gan ar darbu – jaunā veikala sienu mazgāšanu.

Parasti ir pieņemts, ka darba intervija notiek kantorī, kuras laikā darba devējs vai nu vienojas vai nē ar potenciālo darbinieku par darba noteikumiem. Tomēr vairākām liepājniecēm, kuras bija saposušās uz darba interviju ne jau darba drēbēs, uzreiz lika ķerties pie lupatām un spaiņiem.

Liepājas laikraksts „Kurzemes Vārds” raksta, ka kāda liepājniece Santa (vārds mainīts) internetā izlasījusi, ka tiek meklēti darbinieki jaunam SIA „Iceland” ķīniešu preču veikalam Graudu ielā. Tā kā viņai bijusi pieredze veikala darbā, Santa nosūtījusi savu CV. Viņa arī uzaicināta uz darba interviju.

Vairākām sievietēm, kuras ieradušās uz darba interviju, lai varētu strādāt jaunajā veikalā, likts ņemt rokās lupatas un mazgāt topošā veikala telpu sienas.

Veikala pārstāvis gan vēlāk taisnojās, ka noticis pārpratums – meitenes aicinātas strādāt, jo viņas jau uzskatītas par pieņemtām darbā.
Uz darba interviju bija ieradušās septiņas sievietes. Viņas pa vienai aicinātas blakustelpā uz pārrunām. Vēlāk, cita citu uzklausot, viņas secinājušas, ka izvirzītas divas galvenās prasības: darba pieredze veikalā un angļu valodas zināšanas. Izrādījies, ka viņām visām vai nu vienas, vai otras pietrūcis. Viena sieviete uzreiz devusies prom, bet sešas vēl palikušas gaidot, ko viņām teiks. Ķīniešu tautības sieviete, neko nepaskaidrojot, viņām drīz vien norādījusi uz kastēm, kas tikko atvestas, un likusi tās izkrāmēt. Potenciālās darbinieces viņa tāpat mudinājusi ņemt rokās lupatas un mazgāt sienas.

Avots: kasjauns.lv

Piedāvāju izlasīt mūsu bloga lasītājas Daces interesanto pieredzi darba intervijā:

Gribu padalīties ar savām darba meklētāja gaitām. Par vienu amizantu, es gribu tā teikt, jo man tiešām intervijas laikā un arī pēc tam, pārdomājot runāto, gribējās smaidīt! Secināju, šobrīd darbu meklēt ir amizanti! Un tā visu pēc kārtas.

Kā jau cītīgs darba meklētājs, katru dienu izlapoju daudzus darba sludinājumu portālus. Tieši tāpat kā to dara vairums, sūtu pieteikumus un gaidu zvanu, lai norunātajā laikā trauktos uz darba interviju! Taču ir darba devēji, kuri nevēlas saņemt nedz CV, nedz pieteikumus, bet ir jāzvana un te nu sākas darba meklētāju sacensības. Kurš pirmais piezvanīs, tas dabūs darbu, nu taisni kā krievu teicienā „куй железо, не отходя от кассы”. Lieki piebilst, ka priekšroka tiek dota tiem kandidātiem, kuri dzīvo netālu no darba vietas (kā zināms, tagad, lai legāli pārvietotos ar sabiedrisko transportu savs maciņš ir krietni jāpatukšo).

Man paveicās ar nokļūšanu uz interviju, jo kārotā darba vieta atradās 10 min. gājienā un plus vēl klāt mana pieredze arī atbilda prasībām. Tā nu es, akrobātiskiem lēcieniem pāri brauktuves malās nostumtajām sniega kupenām ar svaigi izprintētu CV rokā jozu uz norunāto tikšanos. Tiktāl viss veiksmīgi, bija jāuzgaida nieka 15 min., jo pirms manis uz interviju bija paspējusi atraukties kāda  kundze no stipri attālāka mikrorajona. Kundze smaidīga izgāja no darba devējas kabineta, nu bija mana kārta. Biju uztraukusies, bet kā izrādījās darba devēja bija jauka, sirsnīga un bezgala komunikabla dāma. Iedevu viņai savu CV un viņas mudināta sāku klāstīt par savu darba pieredzi, bet ik pa laikam pusvārdā tiku pārtraukta, lai klausītos kā viņa man stāsta cik laba darba pieredze ir kundzei, kura nupat aizgāja, ka kundzes vecums nebūt nav šķērslis, bet problēma varētu būt lielais attālums kurš viņai būs jāmēro. Minēja arī vēl kādu kandidātu, kurš ir bijis no rīta, bet kā viņai liekas, kandidāts ik dienas lietojot apreibinošus līdzekļus, bet darba pieredze esot fantastiska. Es sāku smaidīt, kamēr viņa man klāstīja faktus par kandidātiem! Kad bija izstāstīta informācija par iepriekšējiem kandidātiem, viņa atkal ķērās man klāt un tad, jau parādījās darba devēja nekaunība un Darba likuma pilnīga ignorēšana, pieļauju, ka daudziem šie jautājumi tiek tikpat nekaunīgi uzdoti kā man! Pirmais jautājums sekoja par ģimeni, cik lieli man ir bērni, tad arī jautājums – vai gadījumā neesmu stāvoklī un kas esmu pēc horoskopa! Turklāt piemetināja, ka Darba likums šos jautājumus aizliedz prasīt, bet tomēr tie ir svarīgi un ar tiem ir jābūt pilnīgai skaidrībai. Piedevām viņa paspēja vēl pastāstīt par savu ģimeni un bērniem, tā teikt, papļāpājām kā senas paziņas! Gaidot nākamo jautājumu,  man izbrīnā laikam acis bija lielākas nekā pusdienu šķīvji un smaids sniedzās stipri tālāk aiz ausīm, jo tādā darba intervijā man nācās būt pirmo reizi, bet man tas likās amizanti!

Man to ir grūti nosaukt to par darba interviju, jo tā vairāk atgādināja haotisku papļāpāšanu, kura mijās ar katastrofālu laika trūkumu un radās iespaids, ka darba devēja ir pati apmaldījusies divās priedēs un nesaprot, kurš kandidāts nu tagad būs īstais! Nobeigumā  gribu vēlēt veiksmi  tam kandidātam, kuru šim amatam izvēlēsies!

Pārdomājot visu iepriekš minēto, nākas vien secināt, ka lielākas iespējas vēlamo darbu dabūt, ja „aizmigušais” cilvēks tiek pamodināts. Kā to izdarīt – tā, lūk, problēma. Pāris nopietnas un ne tik nopietnas idejas man arī radušās:

-                „Gulošos pamodināt” tā kā tas aprakstīts pasakās, piemēram, „Sniegbaltītē”. Pēc šāda paņēmiena gan varētu rasties nākošā problēma – ar to arī darba intervija beidzas vai – darbs iegūts, bet darba pienākumos ietilpst arī tādas aktivitātes, kas ne darba sludinājumā minētas, ne ar izglītību, darba pieredzi, iegūto amatu saistītas.

-                Nostāties uz galvas, apmest salto. Laikam jau tīri piemēroti, ja pretendē uz darbu cirkā vai sporta skolotāja amatu, pārējos gadījumos – var priecāties, ja neizsauc „ātros”.

-                Pastāstīt kādu anekdoti vai joku. It kā jau ok, tikai, katram jau tā humora izjūta dažāda, pluss vēl var arī uztrāpīt uz kādas sāpīgas tēmas, tad nu gan ne darbs, bet gandrīz vai ienaidnieks iegūts. Otrs variants – joks labs, visi pasmejas, bet intervētājam paliek iespaids, ka jūs esat labs komiķis, bet…. ne jau komiķi viņi meklē.

-                Parunāt par „dzīvi”. Pirmajā gadījumā, pēc pusstundas „buksēšanas”, izmēģināju šo metodi, pajautājot, kāds darba apjoms tagad viņam veicam (runāju ar uzņēmuma personāla atlases speciālistu), kādi kandidāti, kādas problēmas. Cilvēks tiešām „pamodās” un izveidojās arī normāls dialogs, bet, tajā mirklī, kad viņš saprata, ka no darba intervijas sūtības un būtības mēs jau esam labi tālu, sarunu pārtrauca. Darba intervijas rezultāts – „paldies, bet…”. Pieņemu, ka par sevi atstāju iespaidu kā par jauku sarunas biedru, bet ne par lielisku profesionāli. Laikam jau šo metodi labāk izmantot, runājot ar jau pazīstamiem cilvēkiem.

-                Jau intervijas sākumā, uzdot jautājumus par uzņēmumu, par sasniegumiem ar kuriem viņi lepojas un kā tie sasniegti, kā saka, liekot pašam runāt, arī „pamodīsies”. Risks – radīt par sevi priekšstatu kā par nelabojamu līderi ar neapvaldāmu vēlmi visiem likt darīt „kās es gribu”. Varbūt tieši tādu cilvēku viņi meklē, bet, ja ne….

-                Manipulēt ar savas balss intonāciju, skaļumu. Pagaidām mīnusus šai metodei nesaskatu (ja vien nepārcenšas), ja būs tāda situācija, mēģināšu pārbaudīt praksē.

Idejas, kā redzat, man ir, bet skaidrības par un ap šo jautājumu, praktiski nekādas. Tādēļ ļoti gribētos uzzināt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Tas ir kaut kāds stresa intervijas paveids? Ja jā, tad kā rīkoties, sarunu veidot kā ar potenciālo vai esošo klientu, sadarbības partneri, lai parādītu es varu ar to tikt galā? Kādu prasmju, zināšanu un iemaņu parādīšana tiek gaidīta?
2. Ja intervētājs, kādu nezināmu iemeslu dēļ, ir iegrimis pārdomās par kaut, bet noteikti ne par notiekošo darba interviju, kā viņu „pamodināt”?

Nobeigumā – darba interviju vadītāji, es saprotu, ka arī jūs esat cilvēki un jums šajos laikos ir jāizskata kaudzēm CV, jānotur un jāmotivē esošie darbinieki, jādomā kā celt uzņēmuma peļņu un mazināt izmaksas, ik pa laikam piemeklē problēmas personīgā dzīvē, jūs varat būt noguruši un noskumuši, bet… uz intervijām arī nāk cilvēki, vai jūs darbā kādu pieņemat cilvēcīgu motīvu vadīti, to, kuram vistraģiskākais dzīvesstāsts, visbēdīgākās acis, visvairāk vajag naudu vai šo darbu? Laikam jau ne. Šādās situācijās, vismaz es, varu parādīt, cik iejūtīga un saprotoša esmu, bet samērā maz to, cik piemērota es būtu šajā amatā, jūs – varbūt paspēsiet atrisināt kādu aktuālu problēmu, bet maz ticams, ka pamanīsiet tiešām vislabāko pretendentu.

Kā tas notiek?
Agresīvās intervijas var būt dažādas: var tikt uzdoti dažādi agresīvi, iebiedējoši, ārpus konteksta jautājumi, vairāki intervētāji var vienlaicīgi uzdot jautājumus, intervētājs var neskatīties kandidātam acīs, intervijas laikā pēkšņi pagriezt muguru, iziet no telpas, sākt runāt pa telefonu, pārtraukt kandidātu, rādīt dažādas grimases, utt.

Ko darīt?
No malas ir ļoti vienkārši dot padomus, bet jāizturas atkarībā no pielietotajām metodēm, bet jebkurā gadījumā mierīgi kā trankvilizētam valim un nepadoties nekādām provokācijām, izturēties nosvērti, pieklājīgi un uz agresiju nekādā gadījumā neatbildēt ar agresiju! Galvenais ir neuztvert neko personīgi, jo tikai tā var veiksmīgi izturēt agresīvo interviju. Intervētājam nav personīgas attieksmes pret Jums, viņš vai viņa tikai dara savu darbu!

Kādi var būt riski kandidātam?
Ja esat ar švaku nervu sistēmu, sirds slimnieks vai Jums ir kādas citas veselības problēmas, agresīva intervija slimību var pēkšņi saasināt. Ja agresīvai intervijai ir pamats (paredzētais darbs ir ļoti stresains), tad visticamākais šis darbs Jums nebūs piemērots.

Kas jāņem vērā tiem, kas rīko agresīvās intervijas?
Pirmkārt: pirms intervijas kandidāti ir jābrīdina, ka šī būs agresīvā intervija; otrkārt: jāpajautā vai kandidāts vispār saprot, kas tas ir, ja nē, tas viņam ir jāpaskaidro; treškārt: jāpajautā vai kandidātam nav iebildumu pret šāda veida interviju; ceturtkārt: jāvienojas ar kandidātu, ka jebkurā brīdī kandidātam ir tiesības pateikt „STOP” un interviju pārtraukt. Ļaujiet agresīvās intervijas veikt profesionāliem personāla speciālistiem, neveiciet to paši, Jums tas neizdosies!!!

Kādi var būt riski uzņēmumam?
Ja Jūs nebrīdināsiet kandidātu, sabojāta reputācija kandidāta un viņa draugu acīs ir garantēta, jo kandidāts secinās, ka Jūs esat vienkārši kretīns ar sabiedrībai nepieņemamām manierēm un Jūsu „kantorī” strādāt viņš nenovēlēs pat savam ienaidniekam. Kā arī, ja kandidātam intervijas laikā radīsies veselības problēmas… lai juristi pasaka, kāda ir atbildība par apzinātu kaitējumu nodarīšanu cilvēka veselībai?

Ko darīt, ja intervijas laikā Jums rodas aizdomas, ka esat nokļuvis agresīvā intervijā?
Pajautājiet: Vai šī ir agresīvā intervija? Ja intervētājs saka, ka tomēr nav, tad lemiet paši vai Jūs vispār gribat strādāt pie cilvēka, kas jau intervijas laikā pret Jums izturas ar necieņu.

Labprāt priecāšos saņemt uz blogs@cv.lv Jūsu piedzīvojumus agresīvajās intervijās!

Šoreiz pastāstīšu par darba intervijas jautājumiem, uz kuriem Tev ir tiesības neatbildēt darba intervijas laikā, kā arī došu padomus, ko darīt šādā situācijā.

Jāsāk ar to, ka darba intervijas laikā intervētājs var uzdot tikai tādus jautājumus, kas saistīti ar Tavas kandidatūras atbilstības izvērtēšanu konkrētajai vakancei. Jautājumi, kas saistīti ar Tavu vecumu, tautību un pilsonību, ģimenes stāvokli, grūtniecības plānošanu, bērnu skaitu un to vecumu, veselības stāvokli, finansiālo stāvokli, reliģisko piederību un politisko pārliecību, Latvijā un citās pasaules valstīs ir aizliegti ar likumu, jo tie ir diskriminējoši.

Daži šādu jautājumu piemēri:

• Vai Jūs esat precējies/-usies?
• Vai plānojat veidot ģimeni tuvākajā laikā?
• Vai Jums ir bērni? Kāds ir to vecums?
• Vai Jums ir kredīti?
• Kāda ir Jūsu tautība?
• Par ko Jūs balsojāt pēdējās vēlēšanās?
• Vai Jums ir kādas veselības problēmas?

Ko tad īsti darīt, ja Tev darba intervijā kāds ir uzdevis šādu jautājumu?

Vispirms rūpīgi apdomā, pirms uzreiz atbildi uz šādu jautājumu. Ja Tu patiesi vēlies šo darbu, tad no vienas puses nebūtu prātīgi aizrādīt intervētājam, ka viņš ir uzdevis nekorektu jautājumu, tāpēc tā vietā, vari godīgi atbildēt uz jautājumu. Tomēr, ja jūti, ka jautājums ir pārāk aizvainojošs, vari atbildēt, ka Tu uzskati, ka jautājums nav īsti korekts, un tas neattiecas uz Tavas kandidatūras atbilstību konkrētajam amatam. Tu vari arī izvēlēties vidus ceļu un atbildēt uz jautājumu netiešā veidā. Piemēram, ja potenciālais darba devējs Tev jautā par to, vai esi precējies/-usies, Tu vari atbildēt, ka darbs un ģimene ir divas dažādas lietas un ka Tava ģimene sniedz Tev lielu atbalstu darbā.

Jāatzīmē, ka vairums darba devēju tomēr izvēlas neuzdot šādus jautājumus, jo tie apzinās, ka tas ir nelikumīgi. Vairumā gadījumu viņi vienkārši vēlas vēlreiz pārliecināties, ka Tu būsi labākā kandidatūra viņu uzņēmumam – tāpēc, ja Tev tiek uzdoti viens vai divi šādi jautājumi, nav jādomā, ka uzņēmuma politika ir potenciālo darbinieku diskriminēšana. Gudrs un profesionāls intervētājs arī spēs pārfrāzēt šo jautājumu tā, lai tas ir likuma robežās un kandidāts, sniedzot atbildi uz to, pateiktu tādu informāciju, pēc kuras darba devējs var izdarīt nepieciešamos secinājumus.

Savukārt, ja intervētājs uzdod vairākus no šiem jautājumiem, tas var būt signāls, ka uzņēmumam īpaši nerūp sava reputācija un arī tā darbinieki, tāpēc šajā gadījumā, iespējams, vajag apsvērt, vai vispār ir nepieciešams piedalīties konkursā uz šo vakanci. Šovasar tieši veicām pētījumu, kurā gandrīz 20% darba meklētāju atzina, ka viņi ir atteikušies no darba piedāvājuma, jo darba devējs ir uzdevis jautājumus, kas tieši neattiecas uz konkrēto vakanci, ir pārāk personīgi, kā rezultātā uzņēmums nav radījis kompetentu, profesionālu iespaidu. Šādi rezultāti liecina par to, ka problēma pastāv un ka ir tādi uzņēmumi, kuri šobrīd izmanto savas dominējošās pozīcijas darba tirgū, uzdodot diskriminējošus jautājumus.