-        Nosūtīju CV un motivācijas vēstuli uz kādu uzņēmumu, kas tikai radās un komplektēja kolektīvu no nulles. Topošā uzņēmuma darbības joma interesē un pieredze tajā arī, kāpēc nesūtīt? Sludinājumā norādītā konkursa beigu termiņš pienāca un aizgāja, bet atbildē „klusums”. Kad jau biju aizmirsusi par šo sludinājumu, piezvanīja personāla atlases uzņēmuma pārstāvis un pateica, ka uzņēmuma dibināšana pagaidām atlikta.

-        Savu kandidatūru pieteicu vēl kādam uzņēmumam „autiņos”. Amats atbilstošs tieši manas pēdējās darbavietas specifikai, turklāt, ne pārāk izplatītai. Noteikti vismaz uz pārrunām aicinās! Klusums. Vēlāk uzzināju, ka „jaunā uzņēmuma” īpašniekam apķīlāta visa manta.

-        No kādas labas draudzenes saņēmu sludinājumu, kurā meklēja cilvēku ar man atbilstošu izglītību un darba pieredzi. Kā minēju iepriekšējā reizē, mana izglītība neatbilst darba pieredzei, tātad… īpaši daudz šādas „komplektācijas” kandidātu nebūs. Rezultāts? Klusums. Kā vēlāk uzzināju (no tās pašas draudzenes), ka uzņēmums nolēmis šo štata vietu atstāt tukšu. Tuvojoties algu samazināšana, un, likvidējot šo tukšo darba vietu, esošajiem darbiniekiem algas varēs nesamazināt.

-        Kāds tuvs draugs pēc CV nosūtīšanas no saviem draugiem (šajā uzņēmuma strādājošiem) uzzināja, ka viņa kandidatūra atzīta par atbilstošu un CV jau nolikts pa rokai, lai kuru katru brīdi uz interviju aicinātu. Gaidītais zvans nesekoja. Iemesls – uzņēmumā tika nolemts, ka šim amatam pārkvalificēs kādu no jau uzņēmumā strādājošajiem darbiniekiem.

-        Gan pati, gan man pazīstamie vakancei pieteikušies pirmajās dienās pēc vakance publicēšanas, kaut gan pieteikšanas termiņš ir, piemēram, mēnesis. Kā jūs domājat, kad atskan zvans ar aicinājumu uz interviju? Nākošajā dienā vai pēc pāris dienām. Intervijās uzdodot jautājumu „kāpēc tā?”, seko viena atbilde – tā kā CV tiek daudz sūtīts, atlasi viņi sāk jau pēc pirmajiem 30 – 50, ja nu galīgi neviens pretendents nav atbilstošs kandidāts, izskata vēlāk sūtītos CV.

-        Pašas un draugu piedzīvotais – ir arī uzņēmumi, kur pieņem kandidātus bez īpašas iepriekšējas pieredzes. Kā saka – tā lētāk.

-        Un pēdējā, skarbā realitāte – varbūt arī tu esi labs, bet dažreiz darbu dabū uzņēmumā strādājošo radi un draugi.

Secinājumi – vajag kritiski paskatīties uz sevi un aizlāpīt savus caurumus, bet, ja vien esat labs potenciālais darbinieks, atcerieties, ka: dažreiz jaundibinātie uzņēmumi tā arī līdz reālai darbībai netiek; dažreiz uzvar tie, kuri pirmie aizsūta CV; dažreiz vakance, kura publicēta kļūst neaktuāla, jo šajā darbā nepieņem nevienu (lai cik labs kāds būtu) vai pārkvalificē kādu no saviem darbiniekiem; dažreiz jūs vienkārši esat par labu, bet dažreiz – neesat tajā mirklī vajadzīgā cilvēka rads vai draugs.

Bet atbilde, kādēļ mana statistika ir 1:15, bet manu draugu nosūtīto CV un interviju proporcija ir pat 1:3, ir pavisam vienkārša – dažas nozares tā dižķibele papostījusi tā pamatīgi, līdz ar to vakanču maz, gribētāju – vairāk nekā saprašanas, bet dažas nozares turas tīri labi un darbinieki vēl joprojām vajadzīgi.

Tā kā labie, talantīgie un gudrie darba meklētāji – turieties, agri vai vēlu arī jūsu un manā smilšu kastē būs svētki!