Šoreiz gribu parunāt par cilvēku, līdzcilvēku, darba meklētāju un kandidātu attieksmi.

Diemžēl arī šajos ekonomiskās krīzes apstākļos cilvēku nevērība pašiem pret sevi, pret citiem liek noplātīt neizpratnē rokas ne tikai man, bet arī ne vienam vien darba devējam.

Gramatikas kļūdu daudzums CV vēl joprojām ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc kandidāti netiek uzaicināti uz darba intervijām.
CV un pieteikumu sūtīšana pilnīgi jebkurā valodā, ja sludinājumā skaidri un gaiši ir pateikts, kādā valodā tas jādara. Sūtīt CV angļu vai krievu valodā parasti prasa tāpēc, ka uzņēmums ir starptautisks un cilvēks, kurš piedalās CV izvērtēšanā vai atlases procesā vienkārši nerunā latviski. CV, kas tiek sūtīti lasītājam nesaprotamā valodā izskatīti netiek! Kā arī, ņemot vērā faktu, ka kandidātiem ir tendence melot CV par valodu zināšanām, uzņēmums vēlas pārbaudīt angļu valodas zināšanas praktiski – ar CV un motivācijas vēstules palīdzību.

Ja reiz esat uzaicināts uz interviju, tad ir vērtīgi uz interviju arī ierasties vai vismaz piezvanīt, ka esat pārdomājis. Lai cik dīvaini tas nebūtu, cilvēki samērā bieži uz intervijām vienkārši neierodas. Atlases kompānijas mēdz veidot visdažādākos „melnos sarakstus” un nonākt šādā sarakstā tikai tāpēc, kā ārā līst lietus un uz interviju aiziet ir slinkums, nav visai prātīga rīcība.
Vēl joprojām mēdz būt arī gadījumi, ka kandidāts tomēr ierodas uz interviju, taču pats vairs neatceras, ne uz kādu vakanci pieteicies, ne arī īsti saprot uz kurieni ir atnācis.

Mēs taču negribam, lai pret mums attiecas šādi, vai ne?! Bet paši bieži vien rīkojamies tieši tā….

Kāda attieksme, tāda arī atbilde no darba devēja!

Mēs nevaram vienā dienā izmainīt to, ka mums varbūt pietrūkst patlaban tik ļoti nepieciešamās angļu valodas zināšanas, nav pabeigta augstākā izglītība, nav iegūts kāds svarīgs sertifikāts, taču attieksmi mēs varam mainīt sākot ar „vakardienu”!