Viens no kritērijiem, kas tiek ņemts vērā, izvērtējot darba sludinājumus, un iespaido mūsu lēmumu – nosūtīt savu pieteikumu uz konkrēto vakanci, vai ne – ir sludinājumu skatījumu statistika. Šķietami loģisks secinājums pamanot, ka sludinājumu ir apskatījuši vairāki simti vai pat tūkstoši cilvēku, ir doma, ka ir par vēlu pieteikties.

Kā reāli strādā šī statistika un kā pareizi noteikt, vai ir vai nav par vēlu nosūtīt pieteikumu?

Veidojot un publicējot darba sludinājumu, tā sastādītājs pats to aplūko vairākas reizes, kuras statistika katru uzskaita kā jaunu individuālu skatījumu. Turklāt CV-Online darba sludinājumu sistēma piedāvā ievietoto darba sludinājumu atjaunot, kā arī labot ievietoto informāciju – katra šāda reize arī tiek atsevišķi uzskaitīta statistikas vēsturē.

Nolemjot izvērtēt darba piedāvājumus, lai noteiktu, kurš mums katram ir atbilstošākais, mēs tos šķirojam pēc vairākiem nosacījumiem: darba sfēra, amats, kompānijas nosaukums, sludinājuma ievietošanas datums un sludinājuma beigu termiņš, kā arī statistikas rādītājs. Šie ir pirmie pamata kritēriji, kas nosaka, vai sludinājums tiks atvērts tālākai izvērtēšanai. Pozitīvas intereses gadījumā sludinājums tiks atvērts, lai noteiktu tā apraksta, kritēriju un darba pienākumu atbilstību meklējamam darbam. Jāsaka pavisam atklāti – ne visi kandidāti, kuri atver sludinājumu piesaka savu kandidatūru; ne visi kandidāti, kuri vēlas pieteikt savu kandidatūru, apskata to pašu sludinājumu tikai vienu reizi – visbiežāk viens cilvēks uzklikšķina uz tā paša sludinājuma vairākas reizes. Papildus tam arī sludinājuma publicētājs to apskata un atjauno, kā arī sludinājumu atver pavisam nesaistīti cilvēki: izsludinātās vakances uzņēmuma konkurējošo firmu darbinieki vai vadītāji, norūpējušies draugi vai radi, kuri cenšas palīdzēt kādam atrast darbu, bet paši sev nemeklē. Bieži vien šī statistika izaug tik liela arī tādēļ, ka sludinājumam ir ļoti garš publicēšanas termiņš, vai arī šis sludinājums tiek pagarināts vai atjaunots pēc kāda laika.

Vai patiešām uz vakanci iesūta 1000 un vairāk CV?

Protams, ne. Patiesībā parasti uz vienu sludinājumu savus pieteikumus atsūta vidēji 50 – 100 speciālisti, kuriem ir interese kandidēt tālāk, bet uz dažām vakancēm, kuru skatījumi pārsniedz 1000, iesūtīto pieteikumu skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms. Tāpēc, ja Jūs izvērtējat pieteikties sludinājumam, un domājat nepieteikties tikai tāpēc, ka sludinājuma skatījumu skaits sastāda ļoti grandiozu skaitli, mans ieteikums ir neņemt to vērā, droši sagatavot savu pieteikumu un to nosūtīt. Ja Jūs tomēr māc bažas, tad uzzvaniet kontaktpersonai, kura ir norādīta zem katra sludinājuma teksta, lai pārliecinātos par to, vai konkrētā vakance vēl aizvien ir aktuāla.

CV ir Jūsu pirmais kontakts ar personāla speciālistu vai potenciālo darba devēju, līdz ar ko šis pirmais iespaids Jums nodrošinās vai nu uzaicinājumu uz tālākām pārrunām klātienē, vai arī atteikuma vēstules uz vakanto pozīciju saņemšanu. Cik lielā mērā foto attēls CV ietekmē rezultātu par labu vienam vai otram variantam?

CV ar FOTO

Lielākā kļūda, ko kandidāti pieļauj, sūtot pieteikumus, ir fotogrāfijas, kas pievienotas nevis kā daļa no CV dokumenta, bet gan kā atsevišķs .jpg formāta fails pašā e-pastā. Saņemot šādu pieteikumu, parasti iedomājos: interesanti, kas būs šoreiz? Lai arī cik neticami tas neizklausītos, cilvēki sūta veselus foto attēlus, kurus var pat iedalīt sekojošās kategorijās:

• Pasākumi – attēli, kuros persona ir redzama pilnā augumā, visbiežāk kāzās, izlaidumos, privātos pasākumos;
• Darba vieta –konkrētā persona ir nofotografēta pie sava darba galda vai priekšnieka krēslā;
• Dabā – attēli, kuros visbiežāk dāmas ir fotografējušās pludmalē vai kādā parkā;
• Izgrieztās bildes –populārākais variants; bieži vien attēlā var saskatīt arī kāda blakusstāvošā cilvēka ķermeņa daļu – roku, plecus, matus, daļu galvas aprišu;
• „Pats sev fotogrāfs” – attēli, kuros pārsvarā jaunākas dāmas izstieptā rokā cenšas nofotografēt sevi leņķī no augšas;
• Vairākus gadus vecas bildes – attēls, kurš uzņemts pirms vairāk kā 3 gadiem, un šodien persona izskatās citādi – mainīta matu krāsa, ģērbšanās stils un citas nianses;
• Portrets – vienīgais pareizas CV foto veids, kas sastopams visretāk. Attēls uzņemts salonā, formālā apģērbā un redzama ir tikai personas seja un plecu daļa.

Saņemot pieteikumu, kuram potenciālais kandidāts ir pievienojis savu foto, pirmā lieta, ko atlases speciālists vai lēmuma pieņēmējs izvērtē, ir fotogrāfija, jo uz to kandidāts ir licis akcentu. Nepareiza formāta attēli rada nevis pozitīvu, bet negatīvu iespaidu, un fotogrāfija novērš atlases speciālista uzmanību no paša galvenā – kandidāta pieredzes izvērtēšanas. Saprotams, ka foto attēls ir vēlams noteiktās industrijās: meklējot modeļus un foto modeļus, pārdevējus veikalos un sekretariāta darbiniekus, bet vadošos amatos izskats būs sekundārs.

Jūsu CV pievienotā foto vērtība ir tajā, ka pēc pārrunām intervētājam ir daudz vieglāk atsaukt atmiņā sarunu ar Jums, aplūkojot Jūsu fotogrāfiju, bet Jūs kā darba meklētājs esat daudz lielāks ieguvējs, ja pēc pārrunām intervētājs Jūs atceras pēc Jūsu sasniegumiem, pieredzes un profesionalitātes nevis izskata.

CV bez FOTO

CV bez fotogrāfijas akcents tiek likts uz kandidāta profesionālo pieredzi un izglītību, nevis iedzimtā izskata faktoriem. Personīgi priekšroku dodu tiem CV, kuriem nav pievienots foto, jo paša dokumenta mērķis ir, profesionāli aprakstot Jūsu pieredzi, radīt CV izvērtētājā vēlmi uzaicināt uz pārrunām un klātienē novērtēt pretendēta spēju sevi pasniegt.

Vai tas, ka patiešām labi izskatāties palīdzēs atrast darbu, ja pie CV pievienosiet savu attēlu? Var riskēt, bet Jūs nekad nezināt, kāda persona izvērtēs Jūsu pieteikumu. Par cik CV nekad netiek prasīts norādīt acu un matu krāsu, svaru un garumu, vai kādam nav ienācis prātā, ka tam ir pamatots iemesls?

Ja uzskatāt, ka Jūsu izredzes palielināsies, pievienojot CV savu foto, tad iesaku veikt eksperimentu: ja Jums ir zema atsaucība attiecībā uz uzaicinājumiem uz pārrunām, tad pamēģiniet mainīt taktiku un izsūtiet savus CV ar foto attēlu – pēc tam varēsiet salīdzināt rezultātus ar uzaicinājumu skaitu noteiktā periodā, izsūtot CV bez foto.

NOTEIKTI gadījumā, ja tomēr izlemjat iekļaut savu foto CV, nepieļaujiet kļūdu, pievienojot neformālu foto attēlu. Izmaksas foto salonā šim pakalpojumam ir minimālas (aptuveni LVL 3 par vienu attēlu), taču atcerieties, ka, dodoties fotografēties, ieteicams ģērbties formāli, radot neitrālu stilu. Nevajag lieku bižutēriju vai spilgtu grimu dāmām, kā arī kungiem vēlams ierasties kreklā ar kaklasaiti vai uzvalkā, nevis T-kreklā vai ziemas jakā. Ieejiet jebkurā foto salonā un sakiet, ka Jums ir nepieciešams dokumentu foto, bet faila formātā. Pēc foto uzņemšanas salona darbinieks Jums uz e-pastu nosūtīs attēlu digitālā formātā, kuru Jūs droši varēsiet pievienot savam CV.

Nav vienas pareizas atbildes – CV ar vai bez foto? – tā ir katra brīva izvēle. Galvenais, lai attēls strādā Jums par labu, nevis par sliktu, tāpēc drošības labad pārvaicājiet kādam, vai konkrētā bilde ir atbilstoša CV un kāds priekšstats rodas par cilvēku, pirmoreiz ieraugot attēlu.

Bieži kļūdas rodas konkrētu cilvēku foto attēlu interpretācijas dēļ, ko CV autors uzdod intervētājam veikt kā jaunu darba pienākumu. Piemēram, esmu saņēmusi CV no dāmas ar ļoti stingru sejas izteiksmi pievienotajā fotogrāfijā, ar kuru tiekoties klātienē, mans viedoklis mainījās par 180 grādiem – šī dāma bija ļoti atklāta un sabiedriska, un nebūt ne agresīva, kāda sākotnēji šķita pašas pievienotajā attēlā, pēc mana ieteikuma viņai izņemot foto attēlu no CV, uzaicinājumu skaits uz pārrunām klātienē palielinājās un viņa drīzumā vien atrada sev kāroto darbu.

Tāpēc mans ieteikums ir:

sagatavojiet labu un detalizētu CV akcentu liekot uz izvērstu darba pieredzes aprakstu, bet foto savā CV neiekļaujiet, ļaujot par Jūsu patieso personību un prezentācijas un saskarsmes prasmēm intervētājam spriest, uzaicinot Jūs uz pārrunām klātienē nevis veikt minējumus mēģinot nolasīt šīs prasmes no foto attēla!

Noslēdzot savu vēlamo amatu sarakstu, atcerējos par Lisenko kunga laimīgo gadījumu ar savu nosūtīto CV – tas nu gan bija izvilcis vienu pamatīgu laimīgo lozi, nosūtot savu CV uz Veselības ministriju! Brīdi apdomājies, iekļāvu savā sarakstā frāzi – „ikviens vadošais amats valsts iestādē”. Vēlreiz pārlasīju savu vēlamo vakanču sarakstu, veicu nelielas izmaiņas un devos uz vakanču portālu www.cv.lv, kur atlasīju savam sarakstam atbilstošās vakances. Kopumā atlasīju 16 vakances, no kurām trīs tika piedāvātas valsts un pašvaldību iestādēs, ilgi nekavēdamies sagatavoju savu CV un motivācijas vēstuli, un nosūtīju uz norādītajām adresēm. Drošībai nolēmu izsūtīt vēl pārdesmit CV uz vairākām ministrijām un valsts uzņēmumiem. Tagad atliek tikai gaidīt. Kas zin, varbūt arī man paveiksies…

-                Izglītības trūkums – it kā viss kārtībā. Jāsaka gan, ka jau gadus septiņus strādāju reklāmas jomā, bet augstākā izglītība iegūta citā. Bet… līdz šim tas biežāk uztverts kā pluss, nevis mīnuss.

-                Sūtu CV pa labi un kreisi, galvenais nosūtīts. Nē! Drīzāk gan otrādi, manuprāt, pat pārāk izvērtēju savu atbilstību izvirzītajām prasībām.

-                Slikts darbinieks, vāja pieredze. It kā arī neder. Pirms dižķibeles, lielproblēmas, krīzes un tā tālāk un tā joprojām, viss bija kārtībā. Apmēram tā: nosūtīju CV, aizgāju uz interviju, sāku strādāt. Pēdējie darbi pat paši mani atraduši. Nē, neesmu es labākā no labākajiem, bet ne arī sliktākā no sliktākajiem, tā, manuprāt, stabili pa vidu.

-                Valodu vai datoru zināšanu trūkums. Arī it kā neder. Šajā jomā līdz pilnībai kā līdz zvaigznēm, bet nu līdz „māku tikai latviski, datoru – ieslēgt” jau nu arī kā līdz mēnesim.

-                Sliktas atsauksmes no bijušajiem darba devējiem, kolēģiem. Hmmm, visiem jau labs nebūsi, ir jau man tāds blusu pulciņš, bet it kā nevienam pāri nav darīts, šķīrušies kā draugi. Neviens vien gadījums bijis, ka pēc tam viens otram klientus piespēlē, uzzvana padomu paprasīt. Šī iemesla ticamība – varbūt procenti desmit.

Ko nu? Kā saka „lai atrisinātu problēmu, jāsaprot tās cēloni”. Skaidrs ir tas, ka vaina manī jau arī ir, bet laikam jau ne tik liela, ka rezultāts 1:15! Smadzenēs pat izmežģījums iemetās, meklējot to galveno cēloni. Līdz kādā naktī, turpinot savas smadzenes mocīt, radās ideja – jāapkopo visi pašas, no radiem, draugiem un paziņām dzirdētie iemesli, kādēļ CV nosūtīšanai seko neko nesološais „klusums”.

Kas no tā visa sanāca, par to jau nākamnedēļ

-    portāla nosaukums: precīzi;
-    uzņēmuma nosaukums: aptuvens burtu savirknējums;
-    uzņēmuma darbības joma: hmmmm, domu sapratu;
-    ieņemamais amats/vakance: „tas ko tu pēdējos gadus darīji”;
-    CV iesniegšanas termiņš: „laikam šīs nedēļas laikā”(saruna notika piektdienas pēcpusdienā).

Atlika vien trīs reiz dziļi ieelpot un meklēt stāstīto. Pēc nelielas smadzeņu atmiņas centru sasprindzināšanas, nāca apgaismība par uzņēmuma nosaukumu un detalizētāku tā darbības jomas aprakstu. Nākošais uzdevums – atrast sludinājumu! Sludinājumu portālu izskatīju tā un šitā, no augšas un apakšas, no sludinājumiem sadaļā „mārketings” (atbilstošā joma) līdz „autovadītājs” – nekā. Ko darīt? Ļoti jau gribējās tur strādāt un amats arī varētu būt kā „kulaks uz acs”. Īpaši daudz jau variantu nav – jāzvana uz potenciālo darbavietu (17:30, piektdienas vakars). Hmmm, un ko lai jautā: „Jūs it kā meklējat (varbūt arī meklējāt), kādu, kurš kaut ko darīs mārketingā, kaut ko sabiedriskajās attiecībās.”? Njāā, šādi var atstāt īsta profesionāļa iespaidu…. Piektdiena, 17:30, laikam jau citu iespēju nav. Zvanu. Telefona klausule kaut kur tajā pusē arī tiek pacelta: „Jā, sludinājums bija ievietots (ahhh, pat tiek pateikts vakances nosaukums!). Īsti gan nezinu vai tā vēl aktuāla, bet tā kā pagaidām kandidāti uz pārrunām nav redzēti – sūtiet CV.”

Aizsūtīju. Nedēļas nogale tiek pavadīta zīlējot būs vai nebūs, ja būs tad kā…. Uztraukums diezgan liels, jo līdz šim īpaši daudz darba intervijas nav bijušas, visas darba vietas kaut kādā veidā pašas mani uzmeklējušas.

Jau pirmdien saņemu zvanu: „Rīt nāciet uz pārrunām.” Aizgāju. Sagaidīja cilvēks, uz kura vietu pretendēju. Izpaliek tradicionālie jautājumi par to „kādēļ maini darbu?”, „kādas labākās/sliktākās īpašības?”, „kādu algu vēlies?”, tā vietā īsi, bet sirsnīgi parunājam par šo darbu (trīs gadus esmu nostrādājusi atbilstošā amatā, ar tādiem pat darba pienākumiem). Sarunas beigās tiek palūgts līdz nākošās darba dienas 12:00 sagatavot mājas darbu – mediju plānu + preses relīzi. Tiek arī piebilsts, ka nevajag uztraukties, jo neesot iemesla, kādēļ es šo darbu varētu nedabūt.

Skriešus dodos mājās, lai uzsistu sev uz pleca, sakopotu visus savus talantus un spējas, lai taču redz „es, es esmu tieši tas cilvēks, kurš jāpieņem”. Pāris stundās viss izdarīts (tai skaitā – reizes desmit pārlasīt visu uzrakstīto, lai tik neiezogas kāda kļūda).

Nākošās dienas saaugu kopā ar savu mobilo tālruni, lai tik visu nepalaižu garām, neatbildot uz gaidīto zvanu. Sagaidīju, jādodas uz pārrunām ar uzņēmuma direktoru. Tiek izskatīts viss internets, lai uzzinātu kā tad direktoru sauc, ko dara, kā izskatās…. Neliela apjausma par nākošo pārrunu vadītāju arī izveidojas. Laikam tomēr nevajadzēja, nez kādēļ rodas sajūta „būs grūti”.

Ar mazu nervozitātes piedevu pienāk arī piektdienas pēcpusdiena, izšķirošais raunds, kas izskatījās aptuveni šādi:

-    „Kādi šī brīža darba pienākumi?” – nevar jau atbildēt, viss, kas vien var būt saistīts ar mārketinga un sabiedrisko attiecību aktivitātēm, plus vēl nedaudz, kas ar to nu nekādi nav saistīts. Cenšos visu izklāstīt cik vien īsi un kodolīgi iespējams (redzams, ka pārrunu veicēju gaida darba kalns, kura likvidēšanai pietrūkst pāris stundu) un, cik vien iespējams, parādot to, ka „ir pieredze visā, ko vien liksiet darīt”.
-    „Kādēļ domā mainīt darbu?” – cik vien varu stāstu tā, lai neko sliktu nepateiktu par esošo darba devēju un sevi neparādītu kā cilvēku, kuram „apnika; par maz maksā, par daudz jāstrādā”. Nevaru jau teikt kā ir – loģiskais prāts iesniedzis ziņojumu, ka kuru katru mēnesi algas dienu varu nesagaidīt, jo uzņēmuma „finansi pajut ramansi”* un, lai kā viņi patiktu man un es viņiem, kompromisu neatrast.
-    „Mājās sagatavoji mediju plānu, pasaki šī mediju plāna izmaksas.” Opā, mediju plāns jau sanāca grandiozs, jo ierobežojumu nebija nekādu. Laipni palūdzu, lai iedod man manu gara darbu un, skatoties garum garajās tabulās, katram medijam iztēlē pretī zīmēju ciparu. Labi, ka trīs gadus, mediju plānus veidojot, to cenas plus mīnus saglabājušās ne vien datora failos, bet arī smadzeņu rievās.Un kurš man lika sagatavot četrus mediju plānus, apsverot visdažādākās mērķauditorijas un finanšu iespējas?! Cik vien ātri iespējams nosaucu ciparus, cerot, ka mans galvas kalkulators, veicot saskaitīšanu un reizināšanu, nav pielicis vai izdzēsis kādu nulli.
-    Nākošais – „Plānots šāds (seko nosaukums) pasākums, sagatavo mediju plānu, kurā ir tikai pieci mediji un mārketinga budžets tik un tik lati”. Laikam uz pieres grib parādīties sviedru lāses, protams, gadiem strādājot mārketinga sfērā, pierasts, ka ir ļoti daudz lietas, kas jāizdara ne vien ātri, bet arī „vakar”, bet mediju plāns minūtes laikā! Laikam balss sāk trīcēt, bet šķiet, ka ar uzdevumu tieku galā, katrā ziņā intervētāja sejā neredz nekādas pazīmes, ka esmu izklāstījusi kaut ko absolūti stulbu.
-    Trešais uzdevums – „Izdomā mārketinga plānu pasākumam, mārketinga budžeta nav.”. Fūūū, tas jau vieglāk, jebkurā projektā jau jādomā, ko varētu izdarīt „paldies un lūdzu” ceļā.
-    Pēdējais jautājums – „Nosauc trīs lietas kādēļ tevi pieņemt darbā un trīs kādēļ nepieņemt.”. Pauze. „Saki godīgi, tik un tā caur saviem kanāliem visu uzzināšu.”. Pēc piebildes sviedru lāses uz pieres laikam izlauzušās brīvībā. Lai cik daudz savā prātā arī nācies iestudēt šīs „trīs + trīs” īpašības, tomēr grūti sev skaļi sist pa plecu un, kur nu vēl, stāstīt par to, kādēļ no manis labāk turēties pa gabalu. Tagad vēl smadzenes gaismas ātrumā cenšas saprast, kā varētu saukt, viņa pieminētos, „savus kanālus” un kāda varētu būt to sniegtā informācija. Saprotot, ka to man sekunžu laikā neizdarīt, atbildu, jautājumu sev pārfrāzējot „Kādēļ, mani radi, draugi, paziņas, mani pieņemtu darbā un kādēļ nē.”. Vērojot pretējās puses reakciju, šķiet, ka atbilde tiek pieņemta.

Vēl seko pāris jautājumi „kādu algu vēlies”, „kad var sākt strādāt” – klasika, ar kuru saskaras jebkurš darba meklētājs darba interviju laikā.

Intervija beidzas, paspiežam viens otram roku. Viņš dodas tālāk savos darbos, es – gaidīt pirmdienu un viņa atbildi.

Pirmdienas vēlā pēcpusdienā saņēmu e-pasta vēstuli „Paldies, bet….”. Kādēļ „bet” laikam jau neuzzināšu nekad. Katrā ziņā – lai viņiem veicas, bet sevi mierinu ar domu „sirds dziļumos viņu tomēr nedaudz nožēlo, ka neizvēlējās mani.”

* finanses dzied romances

Ko Tu parasti dari pēc darba intervijas?

“Paldies” vēstule jānosūta 24 stundas vai vēlākais 2 dienas pēc darba intervijas. Rakstot “paldies” vēstuli, vadies pēc sekojošas struktūras:

• Izsaki pateicību uzņēmumam par Tev izrādīto interesi un veltīto laiku darba intervijai.
• Paziņo intervētājam vēlreiz, ka esi ļoti ieinteresēts darba piedāvājumā. Pastāsti viņam/viņai, kāpēc esi tik ieinteresēts un kāpēc Tu būtu īstais kandidāts viņa/viņas uzņēmumam.
• Ja Tev liekas, ka intervijas laikā bija kādi jautājumi, uz kuriem pilnībā neatbildēji, tad izmanto “paldies” vēstuli kā savu pēdējo iespēju, lai pārliecinātu potenciālo darba devēju, ka Tu esi viņu īstais kandidāts.
• Ja darba intervijā no uzņēmuma puses piedalījās vairāk kā viens cilvēks, nosūti “paldies” vēstuli visiem intervētājiem, jo Tu nekad nevari zināt, kurš no šiem cilvēkiem pieņems lēmumu par darbinieka pieņemšanu.
• Lai īpaši izceltos starp pārējiem nointervētajiem kandidātiem, noteikti uzsver vēlreiz savu kompetenci un to, cik lielā mērā tā atbilst meklējamā darbinieka profilam. Tev ir jāparāda ka Tava kompetence palīdzēs atrisinās uzņēmuma problēmas un apmierinās tā vajadzības.
• Pārliecinies, lai Tava “paldies” vēstule izskatās profesionāla, bez stilistikas un gramatikas kļūdām. Iedod to vēlreiz kādam pārlasīt, lai tajā nav kādas neuzmanības kļūdas. Tai ir jābūt īsai un vienkāršai!

Rietumos “paldies” vēstules ir ierasta prakse, savukārt Latvijā tās tiek sūtītas ļoti reti, tāpēc ikvienam darba meklētājam ir REĀLA IESPĒJA palielināt savas iespējas dabūt kāroto darbu.

Labākam priekšstatam piedāvāju aplūkot vienu “paldies” vēstules paraugu:

Labdien, Ilze!

Vēlos pateikties par man veltīto laiku intervijā konkursam uz SIA “XXX” tirdzniecības pārstāvja vakanci.
Ceru, ka mūsu interesantās un patīkamās sarunas laikā man izdevās apliecināt sevi kā piemērotu kandidātu, kas palīdzēs kompānijai attīstīties un sasniegt izvirzītos mērķus.
Vēlreiz apliecinu savu ieinteresētību strādāt minētajā amatā un ar nepacietību gaidīšu ziņas par turpmāko atlases gaitu, kā arī ar prieku atbildēšu uz iespējamajiem papildus jautājumiem par manu kandidatūru.

Ar cieņu,
Jānis Bērziņš

Šoreiz gribu pievērsties tēmai par interviju “killeriem” – tās ir kļūdas, ko kandidāti pieļauj darba intervijās, kā rezultātā viņi zaudē iespēju iegūt cerēto darbu, neskatoties uz to, ka viņu pieredze un uzkrātās zināšanas atbilst potenciālā darba devēja prasībām.

Ir vairāki noteikumi, kurus ievērojot Tu palielināsi savas izredzes saņemt darba piedāvājumu. Cilvēki bieži jautā vai interviju jautājumiem ir zinātnisks pamats – pārsvarā gadījumos Tevi intervē profesionāli un labi apmācīti personāla vadības speciālisti un tad jautājumi, to struktūra un intervijā pielietotās novērtēšanas metodes tik tiešām ir kā vesela zinātne, taču bieži gadās arī situācijas, kad cilvēki, kas sēž galdam otrā pusē un intervē Tevi, ir tik pat nervozi un uztraukušies kā Tu.

Svarīgi ir atcerēties, ka ja uzņēmums ir izsludinājis vakanci, tas nozīmē, ka tam ir kādas konkrētas vajadzības, kuras tas vēlas apmierināt pieņemot darbā jaunu darbinieku. Vakances netiek sludinātas tikai tāpēc, ka Tev ir vajadzīgs darbs vai vēlies nopelnīt vairāk. Uzņēmums vēlas Tevī redzēt atrisinājumu savām problēmām! Tamdēļ svarīgi ir piedāvāt sevi kā viņu problēmu atrisinājumu un vajadzību apmierinātāju. Lai piedāvātu sevi kā viņu problēmu risinājumu, Tev ir svarīgi noskaidrot viņu mērķus, problēmas un ar jautājumiem parādīt savu ieinteresētību.

Intervija ir divu vai vairāku vienlīdzīgu (pasvītroju – vienlīdzīgu!) cilvēku diskusija, kurā jautājumus uzdod abas puses – viņi intervē Tevi un Tu intervē viņus! Intervija nekādā gadījumā nedrīkst izvērsties par potenciālā darba devēja pratināšanas kampaņu. Neradi priekšstatu, ka izmisīgi meklē jebkādu darbu. Esi par savām spējām un vērtību pārliecināts profesionālis, kurš ir spējīgs un arī gatavs sniegt uzņēmumam pareizos risinājumus!

Tipiskākās kļūdas, kādēļ kandidāti “izgāžas” darba intervijās ir: nepareiza apģērba izvēle, sliktas atsauksmes par saviem iepriekšējiem darba devējiem, neieinteresētība, iedomīgums, nepietiekamas vai neprecīzas atbildes uz konkrētiem jautājumiem un jautājumu neuzdošana. Šīs kļūdas apstiprina arī CV-Online vasarā veiktais pētījums, kurā piedalījās vairāk kā 160 uzņēmumu pārstāvji.

Galvenie problēmu tipi ir sekojoši:

Neieinteresētība
• zināšanu trūkums par uzņēmumu, amatu, pienākumiem;
• jautājumu neuzdošana;
• intereses un vēlēšanās neizrādīšana par konkrēto vakanci intervijas beigās;
• paldies (follow-up) e-pasta nenosūtīšana pēc intervijas;
• nevēlēšanās strādāt virsstundas vai darīt rutīnas darbus;
• pārāk augstas prasības pret darba devēju, nevēlēšanās sākt ar zemāko pakāpienu;
• nevēlēšanās strādāt komandā.

Profesionalitātes trūkums
• gramatikas kļūdas CV;
• koncentrēšanās uz naudu un labumiem, atalgojuma jautājuma uzdošana nepiemēroti ātri;
• ierašanās uz “nopratināšanu”, nevis diskusijas veidošana un jautājumu uzdošana;
• intervijas kavēšana;
• nabadzīga, piesārņota (patiesībā, īstenībā, teiksim) valoda, slenga vai vienkāršrunas lietošana (tobiš, doķis);
• nespēja savu iepriekšējo darba pieredzi sasaistīt ar nākotnes darba prasībām;
• pārmērīga profesionālās terminoloģijas lietošana, ja intervijā piedalās ne Tavas nozares pārstāvji;
• savu uzskatu deklarēšana.

Negatīvisms
• slikta stāstīšana par patreizējo vai bijušo darba devēju, tiešo vadītāju vai jebkuru citu cilvēku;
• sūdzēšanās, žēlošanās, citu vainošana savās neveiksmēs;
• aizspriedumainība;
• stūrgalvība, ietiepība, savu uzskatu, viedokļa uzspiešana, takta trūkums;
• nespēja uzklausīt kritiku.

Nepietiekama sagatavošanās
• informācijas neievākšana par uzņēmumu (nozare, lielums, mērķi, filozofija, utt.);
• sludinājuma rūpīga neizstudēšana;
• zināšanu un izpratnes trūkums par amata pienākumiem, prasībām;
• nesagatavošanās atbildēt uz klasiskiem jautājumiem par motivāciju pieteikties, darba uzteikšanas iemesliem, savām stiprajām pusēm;
• nevērīga attieksme telefona sarunā, atbildē uz e-pastu, slikti aizpildītas pieteikuma formas vai jebkura cita veida komunikācijā ar uzņēmumu vai personāla atlases uzņēmumu.

Nedabiska izturēšanās
• samākslota uzvedība;
• meli CV, intervijas laikā;
• iepriekš iestudētas runas lietošana;
• atbildes “no mācību grāmatas”;
• savu negatīvo īpašību pārvēršana pozitīvās īpašībās (godīgums).

Koncentrēšanās uz sevi (egocentrisms)
• intervētāja pārtraukšana;
• pārāk daudz jautājumu uzdošana;
• iedomīgums, agresivitāte, “viszinīša” attieksme;
• pārāk liela atalgojuma prasīšana, nekā šī pozīcija ir vērta;
• izplūšana stāstījumā, pārāk garas atbildes;
• liekas, personīgas informācijas izpaušana;
• intervētāja laika necienīšana;
• familiaritāte, izturēšanās pret intervētāju kā pret senu draugu, “Tu” uzruna.

Uzvedības problēmas
• pārlieka emocionalitāte;
• izmisuma izrādīšana;
• rupjība;
• joki.

Pašpārliecinātības trūkums
• nesmaidīšana, noslēgtības demonstrēšana;
• aprautas, neizvērstas atbildes (jā, nē);
• jautājuma nepārjautāšana vai nelūgšana to pārfrāzēt, ja Jūs nesaprotat jautājumu;
• vienlīdzības neizrādīšana, izturēšanās kā zemākstāvošam, mazvērtīgākam;
• stresa izrādīšana.

Neverbālās komunikācijas problēmas
• rokasspiediens (ļengans, pārāk ciešs satvēriens, roka tiek pasniegta sēžot);
• izvairīšanās no acu kontakta;
• ārējais izskats (neatbilstošs apģērbs (džinsu bikses vai otrādi – vakarkleita), nekārtīgs, netīrs apģērbs, uzmācīgas smaržas vai nemazgāšanās sekas, šļaugana poza un neadekvāta ķermeņa valoda);
• runāšana pa mobilo telefonu intervijas laikā;
• uzpīpēšana pirms intervijas;
• dīdīšanās, kāju šūpošana, u.c. “nekontrolētas darbības” intervijas laikā.

Es ceru, ka mans raksts palīdzēs Tev identificēt pašam savus “killerus” un arī ļaus nākotnē izvairīties no uzkāpšanas uz “mīļākajiem” grābekļiem!

Galu galā Rova pūles vainagojušās panākumiem — viņš saņēmis darba piedāvājumu kādā personālatlases uzņēmumā. Kā paskaidroja Gevins Volkers no starptautiskā darbā iekārtošanas uzņēmuma «Parkhouse Bell», viņam iepatikās Rova iniciatīva, tāpēc viņš nolēma neatlaidīgo darba meklētāju intervēt. «Man patika tas, ka viņš meklēja netradicionālus risinājumus. Uz mani tas atstāja lielu iespaidu. Šis iespaids kļuva vēl labāks pēc darba intervijas. Viņš ir ļoti «iekārojams» darbinieks, tāpēc viņam piedāvāju strādāt ar mani,» pavēstīja Volkers.

Lielbritānijā laikā no 2007. līdz 2008. gadam darba tirgum pievienojās aptuveni 220 000 augstskolu absolventu, un, kā liecina 100 vadošo kompāniju sniegtā informācija, šogad darba vakanču skaits samazinājies par 28%, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Kā zināms dzīvē nekas nav neiespējams, tāpēc arī jauna darba atrašana var vainagoties panākumiem ātrāk, ja ievērosi dažus svarīgus padomus. Tāpēc esmu apkopojis 10 svarīgākās lietas, kas jāņem vērā, meklējot darbu.

1. Nododies darba meklēšanai kā savam darbam.
Plāno savu laiku tā, lai Tu varētu pavadīt noteiktu stundu skaitu katru dienu darba meklējumiem. Tas varētu būt nomācoši, bet tas ir vienīgais veids, kā Tu ātri vari atrast jaunu darbu.

2. Esi organizēts.
Šobrīd darba meklētāji uzrunā ļoti daudz potenciālos darba devējus un tāpēc bieži pieļauj neuzmanības kļūdas, kas samazina tiem iespējas uzvarēt konkursā uz vakanto darba vietu. Lai tā nenotiktu, izveido mapi, kurā saglabā informāciju par visiem uzņēmumiem un vakancēm, uz kurām esi kandidējis un ar kuriem uzņēmumiem tālāk Tev ir bijušas darba pārrunas, uzņēmuma darbinieku vārdiem un ieņemamajiem amatiem, kuri piedalījušies darba intervijā, saņemtajām atteikumu vēstulēm un citu svarīgu informāciju, kas saistīta ar Tavu darba meklēšanas procesu.

3. Meklē tur, kur ir vakances.
Internets šobrīd ir populārākā vieta, kur meklēt vakances. Latvijā populārākie darba meklēšanas resursi Internetā ir www.cv.lv, www.cvmarket.lv, www.workingday.lv, www.e-darbs.lv, www.ss.lv u.c. mājas lapas. Daudz vakances atradīsi arī Nodarbinātības valsts aģentūras datubāzē Internetā http://cvvp.nva.gov.lv. Darba sludinājumus vari meklēt arī presē – Dienas pielikumā Karjeras Diena, 5 Min, Dienas Biznesā u.c. avīzēs. Tāpat arī, ja Tev ir kāds sapņu uzņēmums, regulāri seko līdzi konkrētā uzņēmuma mājas lapā publicētai informācijai par jaunām vakancēm.

4. Reklamē savu CV.
Tā kā bez Tevis ir vēl tūkstošiem citi darba meklētāji, ir svarīgi uzrunāt darba devēju pirmajam. Pat ja vakance nav izsludināta, viens no veidiem ir nosūtīt savu CV pa tiešo personāla speciālistiem vai vadītājiem (ja pieejama to kontaktinformācija) uz sevis izvēlētiem uzņēmumiem, norādot, ka ar prieku izskatīsiet iespējamās vakances konkrētā jomā viņu uzņēmumā. Vērtīgi ir publicēt savu CV publiski pieejamās datubāzēs Internetā, piemēram, CV-Online datubāzē, kuru caurskata simtiem darba devēju katru dienu, kas meklē darbiniekus arī publiski neizsludinātām vakancēm.

5. Veido savu kontaktu tīklu.
Situācijā, kad bezdarbs un darba meklētāju skaits strauji pieaug, plašs kontaktu tīkls ir labs atbalsts Taviem darba meklējumiem. Daudz darba meklētāju uzzina par vakancēm pirms tās tiek reklamētas plašākai sabiedrībai, tieši no saviem draugiem un paziņām, kādreizējiem klientiem un sadarbības partneriem, domubiedriem no dažādām organizācijām un biedrībām u.c. kontaktiem. Padod ziņu šiem cilvēkiem, ka meklē darbu, un, iespējams, Tu iegūsi vērtīgu informāciju par kādu Tev atbilstošu vakanci. Latvijā aizvien populārāki kļūst arī profesionālie sociālie tīkli, piemēram, LinkedIn, kuru lieto cilvēki visā pasaulē profesionālu kontaktu dibināšanai.

6. Veido profesionālu CV.
Profesionāli uzrakstīts un noformēts CV piesaista darba devēja uzmanību un rada priekšnoteikumus darba intervijai. Daži svarīgākie padomi, rakstot CV:

• Veido savu CV tādu, lai darba devējs varētu viegli uztvert svarīgāko informāciju, un tas nebūtu garāks par 2 lapām.
• Izvēlies pareizo CV formu – ja meklē darbu nozarē, kurā Tev nav iepriekšējas pieredzes, lieto funkcionālo formu; ja meklē darbu tajā pašā nozarē, kurā esi darbojies līdz šim, lieto hronoloģisko formu.
• Nemēģini „izpušķot” savu CV ar nepatiesiem datiem (piemēram, datumu samainīšana, lai darba devējs neredzētu, ka esi bieži mainījis darbu), jo, nākot patiesībai gaismā, Tu samazināsi iespēju uzvarēt konkursā uz vakanto darba vietu.
• Atspoguļo galvenos sasniegumus katram darbam.
• Nav nepieciešams CV rakstīt par visām darba vietām, kurās esi strādājis, jo lielākoties darba devēju interesē pēdējo desmit gadu profesionālā pieredze.
• Tavs CV izskatīsies vēl labāk, ja pielāgosi to katrai vakancei un uzņēmumam individuāli.
• Visbeidzot pārliecinies, vai Tavā CV nav gramatikas un stilistikas kļūdas.

7. Veido motivētu pieteikuma vēstuli.
Pieteikuma vēstule ir Tavs motivācijas atspoguļojums, kurā Tu apraksti savu vēlmi pieteikties uz noteiktu vakanci un izcel tieši tās zināšanas, prasmes un iemaņas, kas piemīt Tev kā potenciālajam darbiniekam, lai varētu strādāt konkrētajā amatā un uzņēmumā. Noteikti atspoguļo papildus informāciju, lai tā nebūtu CV kopija, bet pavisam jauna informācija, kas papildina Tavu CV. Atceries, ka pieteikuma vēstule ir lietišķs dokuments, tāpēc nepieciešams ievērot arī šī dokumenta pamata noformējuma prasības, piemēram, līdzīgi kā rakstot iesniegumu.

8. Sagatavojies darba intervijām.
Ja vēlies atstāt profesionālu iespaidu par sevi darba intervijā, veic nopietnu sagatavošanos. Vispirms izpēti svarīgāko informāciju par pašu uzņēmumu, ar ko tas nodarbojas, kādi ir tā galvenie konkurenti un aktivitātes. Izmanto Google, caur kuru atradīsi paša uzņēmuma mājas lapu un citas mājas lapas, kurās iespējams būs pieejama vēl kāda informācija par konkrēto uzņēmumu. Otra svarīgākā lieta ir sagatavoties iespējamiem jautājumiem. Jautājumi ir daudz un dažādi un ir atkarīgi no amata, uz kuru kandidē. Vienmēr esi gatavs atbildēt uz tādiem jautājumiem kā: „Kāpēc Jūs būtu labākais kandidāts šim amatam? Kādas ir Jūsu stiprās un vājās puses? Kāpēc aizgājāt prom no iepriekšējās darba vietas? utt.”. Atceries, ka arī Tev ir iespēja uzdot Tev interesējošos jautājumus intervijas beigās.

9. Esi reāls par savu vēlamo atalgojumu.
Tā saucamie „treknie gadi” ir aiz muguras, kad darba meklētāji varēja diktēt darba nosacījumus darba devējiem. Tāpēc, veicot pārrunas par vēlamo atalgojumu, esi reāls, jo atalgojuma līmenis līdz ar ekonomikas lejupslīdi arī ir samazinājies. Neapšaubāmi katram cilvēkam jāzina sava vērtība darba tirgū un tajā pašā laikā jābūt atvērtam un elastīgam attiecībā par vēlamo atalgojumu, jo pretējā gadījumā tas var izrādīties klupšanas akmens, lai iegūtu kāroto darbu. Lai uzzinātu pašreizējo atalgojuma līmeni savam un līdzīgiem amatiem,  apmeklē CV-Online algas kalkulatoru.

10. Nosūti „paldies vēstuli”.
Pēc darba pārrunām neaizmirsti nosūtīt „paldies vēstuli” uz e-pastu cilvēkam/-iem, kas Tevi intervēja. Vēstulē pasaki paldies par Tev veltīto laiku darba intervijā uz attiecīgo amatu, izsaki cerību, ka esi apliecinājis sevi kā labu kandidātu un ka gaidīsi ziņas par turpmāko atlases gaitu. Pašreizējos apstākļos, kad uz vienu darba vietu pretendē simtiem kandidātu, šāda vēstule izcels Tavu kandidatūru starp pārējiem un dos Tev lielākas izredzes uz nākamo interviju kārtu. „Paldies vēstuli” vajadzētu nosūtīt ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc intervijas.