Ko es domāju? Kokam vienmēr ir divi gali! Esmu sastapusi kandidātus, kuri intensīvi meklē darbu, taču viņu profesijā vakanču vienkārši visiem nepietiek un ir arī darba ne-meklētāji, kas zaudējuši darbu pavasarī, vasarā ir nolēmuši atpūsties un tagad rudenī uz jautājumu „vai tu kaut ko meklē”, atbild, ka ko nu tagad, tūlīt būs Jaunais Gads, bet tad gan noteikti sākšu kaut ko darīt. Izskatās, ka šiem darba ne-meklētājiem darbu nevajag!

Kas notiks? Domāju, ka ar laiku šāda darba devēju attieksme novedīs pie darba ņēmēju masveida melošanas CV – nepareizi darba beigu datumi, fiktīvas darba vietas, utt. Un katram kandidātam nāksies iziet cauri n-tajām pārbaudēm un kontrolēm un jāpiestāda visneiedomājamākie pierādījumi, lai pierādītu, ka viņš nav kamielis.

Ko es ieteiktu? Lai samazinātu iespēju darba devējiem diskriminēt kandidātus pēc šī principa, der norādīt, ar ko tad cilvēks nodarbojas pa to laiku, kamēr ir bez darba. Piemēram, palīdzu vecākiem lauku saimniecībā, iesaistos tādos un šitādos projektos, konsultēju par to un to, mācos angļu valodu kursos, nu, vai arī galu galā var nodarboties ar labdarību un kaut vai iet palīdzēt kādai dzīvnieku patversmei rūpēties par četrkājainajiem bāreņiem. Svarīgākais ir parādīt, ka kaut ko dari, nevis veselu gadu sēdi pie televizora un gaidi, ka darbs nokritīs pats no gaisa.

Kurā CV sadaļā to ierakstīt? Kursus pie kursiem, konsultācijas un „haltūras” pie darba pieredzes, labdarību pie papildus informācijas vai arī var pieminēt motivācijas vēstulē.

Ko nekādā gadījumā nedarīt? Viennozīmīgi – nemelot CV!

Ja kādam ir vēl kādas konstruktīvas idejas, ko vēl varētu darīt, priecāšos saņemt šīs idejas uz e-pastu blogs@cv.lv. Konstruktīvās idejas apsolu apkopot un pēc kāda laika arī publiskot!